Rostokas aizjūras osta: 60 gadu vēsture, izaugsme un nākotnes plāni!

Rostokas aizjūras osta: 60 gadu vēsture, izaugsme un nākotnes plāni!

Rostokas aizjūras ostā atdzīvojas spēcīgs vēstures gabals. Osta, kas tika svinīgi atklāta 1961. gada 30. aprīlī ar pirmo kuģi MS Schwerin, pēdējo sešu gadu desmitu laikā ir attīstījusies par vienu no centrālajiem mezgliem Vācijas Baltijas jūras piekrastē. Līdz ar savu 60. gadadienu, kas bija jāsvin 2021. gada aprīlī, osta tagad ir nodrošinājusi savu vietu kā ceturtā lielākā Vācijas jūras osta un nepārtraukti attīstās. Taču COVID-19 pandēmijas dēļ mirdzošās svinības nācās atcelt, atstājot iedzīvotājiem un ostas darbiniekiem rūgti saldas atmiņas. Coolis.de ziņo, ka...

Aizjūras osta stiepjas iespaidīgos 750 hektāros un piedāvā 47 piestātnes un kopā 11 kilometrus piestātņu. Tas ir pietiekami, lai nosūtītu plašu preču klāstu, tostarp mēslojumu, graudus, ogles un konteinerus. Ap 180 kilometru trases ostas stacijā nodrošina šo preču transportēšanu. Ostas infrastruktūra ir nepārtraukti paplašināta un paplašināta kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem.

Ieskats pagātnē

Aizjūras ostas pamatakmens tika likts 1957. gada novembrī, kad SED Centrālā komiteja nolēma to būvēt. Novecojušā ostas infrastruktūra Rostokas centrā vairs neatbilda mūsdienu prasībām, kā rezultātā tika nojaukts cienījamais Petersdorfas ciems. Pioneers un FDJ kopā ieguldīja 65 000 tonnu laukakmeņu un savāca ziedojumus 90 miljonu marku apmērā jaunajai ostai. Taču izšķiroša nozīme bija ne tikai tehnoloģiju attīstībai. Augstākajā laikā 80. gados caurlaides apjoms bija 20,7 miljoni tonnu, no kuriem gandrīz 95 ​​procenti tika transportēti pa dzelzceļu, kas liecina par ostas dzelzceļa nozīmi. NDR ziņo, ka...

Tomēr pēc mūra krišanas krasi samazinājās caurlaidspēja — no vairāk nekā 20 miljoniem tonnu līdz tikai 7,6 miljoniem tonnu 1991. gadā. Sekoja plaša pārstrukturēšana, kas pārveidoja VEB Seehafen Rostock par akciju sabiedrību un visbeidzot par Rostock Port GmbH. Ieguldot aptuveni 600 miljonus eiro kopš mūra krišanas, osta atkal ir spējusi nostiprināt savas pozīcijas, un tagad tās rezidenti ir vairāk nekā 150 uzņēmumi.

Osta šodien un rīt

Mūsdienās Rostokas aizjūras osta sevi piesaka kā “ātro ostu” ar vismodernākajām pārkraušanas tehnoloģijām un plašu pakalpojumu klāstu. Osta ir kļuvusi par Vācijas lielāko graudu eksportētāju un piedāvā savienojumus ar Dāniju, Zviedriju, Somiju un Poliju. Varnemündes terminālis kļūst arī par iecienītu kruīza kuģu piestātnes ostu, kas uzsver ostas teritorijas tūrisma potenciālu. Nākotnes plānos ietilpst gan sintētisko degvielu ražošana, gan pārkraušana, parādot, ka aizjūras osta ir pielāgojama jauniem izaicinājumiem.

Plānotās jūras kanāla padziļināšanas mērķis ir izmantot jaunas iespējas starptautiskajā tirdzniecībā un sagatavot ostu nākotnei. Saskaņā ar Statista datiem Vācijas ostas, tostarp Rostoka, ir ne tikai nozīmīgi transporta mezgli, bet arī tām ir būtiska loma globālajās piegādes ķēdēs. Statistika ziņo, ka...

Rostokas aizjūras osta turpina saskarties ar izaicinājumiem, taču tā vēlas vēl vairāk paplašināt savas pamatkompetences. Infrastruktūras pielāgošanas plāni liecina, ka osta būs nozīmīgs starptautiskās tirdzniecības spēlētājs ne tikai tagadnē, bet arī nākotnē.