Suche
Mein Konto
Stabilas nozvejas kvotas: Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zvejnieki atviegloti nopūšas!
Stabils nozvejas daudzums Vācijas zvejniekiem Baltijas jūrā 2026. gadā. Zemkopības ministrs Backhaus atzinīgi vērtē lēmumu, neskatoties uz vides aizstāvju kritiku.
Stabilas nozvejas kvotas: Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zvejnieki atviegloti nopūšas!
Labas ziņas zvejniekiem Vācijas Baltijas jūras piekrastē, zvejas apstākļi arī nākamgad saglabāsies stabili. Saskaņā ar n-tv ziņojumiem Vācijas zvejniekiem nav jāsamierinās ar ievērojamiem nozvejas daudzuma zaudējumiem. Mencu un siļķu nozvejas apjoms saglabājas nemainīgs, savukārt jūras zeltplekstes nozvejas apjoms ir samazināts par trīs procentiem, bet brētliņas - pieaug par iespaidīgiem 45 procentiem. Šī regula pieņemta pēc ES lauksaimniecības ministru sanāksmes Luksemburgā, kurā tika lemts par jauniem nozvejas līmeņiem Baltijas jūrā. Mēklenburgas-Priekšpomerānijas lauksaimniecības ministrs Till Backhaus (SPD) bija apmierināts ar stabilajiem zvejas apstākļiem reģionā, kas arī spēcīgi atbalsta vietējo ekonomiku.
ES Komisija jau iepriekš bija ierosinājusi ievērojamus samazinājumus: rietumu reņģu nozveju samazināt par 50 procentiem un rietumu mencu nozveju par 84 procentiem. Taču sanāksmes rezultāti liecina, ka ES valstis daudzos punktos ir atkāpušās no šiem ieteikumiem. Jo īpaši ar to varētu būt saistīts Dānijas zivsaimniecības ministra Jēkaba Jensena lēmums, kurš ir nobažījies par situāciju Baltijas jūrā. Viņš norāda, ka klimata pārmaiņas un pārzveja rada nopietnas problēmas krājumiem.
Vides un dabas aizsardzības kritika
Vācijas Dabas aizsardzības asociācija (NABU) un citas vides organizācijas kritizē saskaņotos nozvejas apjomus kā “ekoloģiski un ekonomiski bezjēdzīgus”. Vācijas Vides atbalsts (DUH) jo īpaši mudina veikt zvejniecības reformu Baltijas jūrā, kurā būtu jāievēro piesardzības princips. Vides aizstāvju bažas bieži tiek ignorētas, ko viņi uzskata par “pēdējo gadu politisko neveiksmi”. Viņu pieprasījums: nozvejas daudzuma pārdomāšana, vairāk koncentrējoties uz krājumu ilgtspējību.
Galīgos lēmumus par nozvejas apmēriem pieņem Starptautiskā Jūras izpētes padome, taču ES valstīm nav pienākuma ievērot šos ieteikumus. Tas noved pie aptaujām un diskusijām par līdzsvaru starp saimniecisko izmantošanu un dabas aizsardzību – jautājums, kas īpaši satrauc piekrastes zvejniekus, kuri joprojām drīkst izmantot mazās laivas un pasīvos zvejas rīkus reņģu ķeršanai un var arī zvejot kā piezveju.
Rezumējot, situācija liecina, ka Vācijas Baltijas jūras zvejniecība saskaras ar izaicinājumiem, kas ietekmē gan ekonomisko, gan ekoloģisko dimensiju. Nākamie gadi būs būtiski, lai nodrošinātu krājumus un nodrošinātu ilgtspējīgu zveju. Nozare ar nepacietību gaida turpmākos notikumus, savukārt zvejnieki cer, ka apstākļi vairs nepasliktināsies.