Tūrisms MV: temperatūras un garastāvokļa kritums – kas aiz tā slēpjas?

Tūrisms MV: temperatūras un garastāvokļa kritums – kas aiz tā slēpjas?

Ziemeļvācijas tūrisma nozarē pēdējo mēnešu laikā nav bijis pamata priecāties. Garastāvoklis pēc kopumā labās vasaras sezonas ir ievērojami pasliktinājies. Larss Švarcs, Vācijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, runā par nopietnu patērētāju nevēlēšanos. To apliecina arī jaunākā tūrisma biznesa aptauja, ko veica vairāku federālo zemju Tirdzniecības un rūpniecības kameras (IHK) un kurā piedalījās ap 600 tūrisma nozares uzņēmumu. Ziemeļu kurjers ziņo, ka izmeklēšana atklāj satraucošu notikumu attīstību.

Uzņēmējdarbības klimata indekss viesmīlības nozarē saglabājas aptuveni nemainīgs – 89 punkti, savukārt tūrisma nozares indekss nokritās no 111 līdz 107 punktiem. Šīs vērtības no pirmā acu uzmetiena var šķist stabilas, taču pamatā esošās problēmas ir nopietnas. Kopumā 70 procenti aptaujāto uzņēmumu savu situāciju vērtē kā labu vai apmierinošu, lai gan tas neņem vērā bažas par augstajām izmaksām un darbinieku trūkumu.

Grūti apstākļi

Atkal un atkal dzirdam par saspīlēto vidi: augstās darbaspēka izmaksas, enerģijas, pārtikas un izejvielu cenu kāpums rada spiedienu uz uzņēmumiem. Vismaz 84 procenti uzņēmumu uzskata darbaspēka izmaksas par lielāko risku savai ekonomiskajai attīstībai. Īpaši viesmīlības nozarē darbinieku trūkums un neskaidrie apstākļi nozīmē, ka nāk vējš. 56 procenti aptaujas dalībnieku pauda bažas par ekonomiskās politikas apstākļiem, kurus viņi uztver kā nopietnus draudus.

Viesmīlības nozarē redzams, ka biznesa klimata indeksam 2024. gada pavasarī bija tendence stagnēt. Tas ir 89 punkti, savukārt tūrisma nozarē ir fiksēts neliels kritums. Ikviens, kurš ieskatīsies uzmanīgi, redzēs satraucošu notikumu attīstību, jo 33 procenti aptaujāto uzņēmumu sagaida, ka viņu uzņēmējdarbības situācija attīstīsies mazāk labvēlīgi. Tūrisma MV apstiprina šo negatīvo vērtējumu.

Aptauja arī liecina, ka lielākā daļa tūrisma uzņēmumu ne tikai kritiski vērtē savu situāciju, bet arī to, ka viņu nākotnes cerības ir piesardzīgas. 24 procenti uzņēmumu pat sagaida biznesa situācijas pasliktināšanos, bet 14 procenti cer uz iespējamu uzlabojumu. Tāpēc uzņēmumiem ir jāizstrādā elastīgi darba laika modeļi un jāpārdomā nodokļu struktūra, lai pārvarētu problēmas.

Secinājums: ieskats nākotnē

Jaunākie notikumi tūrisma un viesmīlības jomā liecina, ka turpmākajos mēnešos uz spēles ir likts daudz. Diskusijās ar ekspertiem un skartajiem ātri kļūst skaidrs: neskaidrības par ģeopolitisko situāciju, notiekošās krīzes un iekšējā pieprasījuma samazināšanās liek uzņēmumiem būt modriem. No otras puses, vēlme augt un pielāgoties saglabājas spēcīga. Atliek cerēt, ka biznesa situāciju var plānot, kam nepieciešama ne tikai laba, bet arī visaptverošāka ekonomiskā stabilitāte.

Ar pareizo perspektīvu un labu roku vietējie uzņēmumi turpinās darīt visu iespējamo, lai veiktu labu uzņēmējdarbību pat saspringtajā situācijā. Būs aizraujoši redzēt, kā tūrisms Mēklenburgas-Priekšpomerānijas reģionā attīstīsies turpmākajos mēnešos.