Merzs aicina uz stingru kursu: Vācijai jāuzņemas vadošā loma Eiropā!

Merzs aicina uz stingru kursu: Vācijai jāuzņemas vadošā loma Eiropā!

Īsā valdības paziņojumā šodien Bundestāgā kanclers Frīdrihs Mercs skaidri norādīja, ka Vācija ir "atgriezusies uz Eiropas un starptautiskās skatuves". Globālo krīžu un izaicinājumu vidū Merz koncentrējas uz valsts lomu pasaulē. Šajā gadījumā viņš aicināja nekavējoties slēgt pamieru Gazas joslā un aicināja humāni izturēties pret civiliedzīvotājiem, īpaši sievietēm, bērniem un veciem cilvēkiem. Mercs norādīja, ka Izraēlai ir tiesības sevi aizstāvēt, un norādīja uz Irānas atbalstu tādiem grupējumiem kā Hamas, Hezbollah un Houthi kaujinieki, kas situāciju vēl vairāk sarežģī.

Vēl viena šī paziņojuma galvenā tēma bija notiekošie Krievijas uzlidojumi Ukrainai. Mercs asi nosodīja uzbrukumus un uzsvēra, ka mieram vienmēr ir nepieciešama visu pušu gatavība. Viņš kritizēja Krieviju par to, ka tā pašlaik neizrāda nevēlēšanos noslēgt mieru, un lika saprast, ka tā nav taisnība, ka diplomātiskās iespējas Ukrainas konfliktā ir palikušas neizmantotas. Kanclere atzīmēja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins saprot tikai “spēka valodu” un reāls risinājums ir iespējams tikai tā.

NATO samits ar skatu uz Ukrainu

Tajā pašā laikā starptautiskajā telpā notiek norises, kas skar arī Vāciju. Gaidāmajā NATO samitā, kas notiek Vašingtonā, atzīmējot alianses 75.gadadienu, dominē Ukrainas konflikts. Tajā apspriesta situācija Ukrainā, kas jau kādu laiku atrodas strupceļā, īpaši pēc postošajiem uzbrukumiem, kas Kijevā prasīja vismaz 27 cilvēku dzīvības. Plānots, ka NATO valstis Ukrainai kopumā solīs 40 miljardus eiro, lai gan atbalsts lielā mērā atkarīgs no ASV vēlēšanām novembrī. Šeit galvenā loma ir Donaldam Trampam, kurš tiek uzskatīts par NATO kritiķi, jo viņš draud apturēt ASV palīdzību Ukrainai.

Vēl viens satraucošs aspekts ir tas, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības veicināšana tiek uzskatīta par galveno samita tēmu. Tiek apspriesta arī ieroču piegādes koordinēšana, un loģistikas uzlabošanai iecerēts izveidot jaunu štābu Vīsbādenē. Bijusī NATO stratēģe Stefānija Babsta arī aicinājusi Eiropu izstrādāt stingru ierobežošanas stratēģiju pret Krieviju, taču Vācija un ASV to noraida. Šīs norises parāda, cik svarīga ir skaidra un izlēmīga ārpolitika.

Merza ārpolitiskās ambīcijas

Šajā kontekstā Frīdriham Merzam ir vērienīgi plāni pārveidot Vāciju no “snaudošas vidusvaras” par “vadošo vidējo spēku”. Tomēr tas prasa vairāk nekā tikai simboliski spēcīgus priekšnesumus. Ir vajadzīgas skaidras ārpolitikas līnijas, lai pamatotu Merza pretenzijas uz vadību. Kritiķi atzīmē, ka pretrunas viņa nostājā, īpaši saistībā ar konfliktu Izraēlā un Ukrainā, var apdraudēt viņa plānus. Tāpēc Merzam ir būtiski pildīt savus solījumus gaidāmajos NATO un ES samitos.

Mercs ir optimistisks par tarifu strīda ar ASV risinājumu un brīdina, ka tarifi "nekam nenāktu par labu" un kaitētu visām pusēm. Ja vienošanos neizdosies panākt, viņš uzstās, ka ES enerģiski aizstāv savas intereses. Nākamās nedēļas ir izšķirošas ne tikai Vācijas nākotnei, bet arī stabilitātei Eiropā un ārpus tās. Kur mēs esam pēc visiem šiem izaicinājumiem? Tas vēl ir redzams, bet Merza pieejas tagad ir jāpārvērš darbībā.

Daudziem jāatceras, kā Vācija pozicionējas šajos neskaidrajos laikos un kāda būs kanclera loma pieaugošajā starptautiskajā atbildībā. Viens ir skaidrs: eiropieši skatās uz Vāciju un sagaida vadību.