Merz paziņo par ieroču izdevumiem: Vācija uz starptautiskās skatuves!

Merz paziņo par ieroču izdevumiem: Vācija uz starptautiskās skatuves!

Pēdējās dienās Vācija ir koncentrējusies uz aizsardzību un ārpolitiku. Kanclers Frīdrihs Mercs uzsver Vācijas atgriešanos Eiropas un starptautiskajā arēnā. 2025. gada 24. jūnijā viņš uzsāka ceļu uz NATO samitu Hāgā un Eiropadomi Briselē. Tur viņš pievērsīsies aktuālajiem Eiropas drošības un aizsardzības jautājumiem. Mercs paziņoja, ka aizsardzības budžetam līdz 2029.gadam jāpalielinās līdz iespaidīgiem 153 miljardiem eiro, kas atbilst jaunajai NATO prasībai investēt piecus procentus no dalībvalstu ekonomiskās produkcijas. Šis pieaugums ir sadalīts 3,5 procentos aizsardzības uzdevumiem un 1,5 procentiem citiem ar aizsardzību saistītiem pasākumiem – skaidrs vēstījums visām skeptiskajām balsīm, kas skan Vācijā un ārpus tās.

Mercs nesaskata nepieciešamību pēc pārbruņošanās kā labvēlību ASV, bet drīzāk kā atbildi uz draudiem no Krievijas. To darot, viņš norāda uz politiku no spēka pozīcijas. Tomēr pašreizējā politiskajā vidē arī federālo valdību aizēno kritika. Daudzi viņus uzskata par pārsteigtiem un vājiem, īpaši Irānas un Izraēlas konflikta kontekstā. Arī iekšējās domstarpības starp ārlietu ministru Veidfulu un kancleru Merzu nedrīkst palikt nepamanītas – tās var atstāt iespaidu uz Vācijas ārpolitiku.

Aizsardzības izdevumi rekordlīmenī

Kā tagesschau.de ziņojumos, saistībā ar NATO samitu tiks prezentēti jauni skaitļi par aizsardzības izdevumiem. Attiecīgi 23 no 32 dalībvalstīm sasniegs divu procentu mērķi. Tas ietver arī Vāciju, kuras 2024. gada tēriņi ir 90,6 miljardi eiro, kas atbilst 2,12 procentiem no IKP. Ievērojamais aizsardzības izdevumu pieaugums par 10,9 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu liecina, cik nopietna ir situācija valstu acīs. Faktiski šis ir lielākais pieaugums pēdējo desmitgažu laikā, uzskata NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Ar kopējo budžetu aptuveni 1,5 triljonu ASV dolāru apmērā 2024. gadā alianse sūta spēcīgu signālu.

Taču gaidāmajā NATO samitā tiks runāts ne tikai par aizsardzību. Tiks apspriesti arī tādi jautājumi kā nākotnes politiskā veidošanās un pārstāvniecība NATO. Tas notiek uz prasības pēc lielākas dzimumu līdztiesības politikā fona. Bundestāgā sieviešu pārstāvniecība ir tikai 32,4%. Tādas iniciatīvas kā #ParitätNow aicina ieņemt vairāk sieviešu augstākajos politiskajos amatos, lai radītu līdzsvarotāku ainu, jo īpaši tāpēc, ka Bavārijas štata parlamentā ir tikai 25,1% sieviešu un pašvaldībās tikai 10% mēru ir sievietes.

Ievērojamā iniciatīvas paudēja Saskija Eskena kritizē sieviešu skarbo vērtējumu vadošos amatos. Šis fokuss uz vienlīdzību politiskajā pārstāvniecībā atradīs vietu arī NATO samita diskusijās un varētu dot jaunu impulsu Vācijas un Eiropas politikai.

Visbeidzot, jāatzīmē, ka Frīdrihs Mercs un viņa valdība pārdzīvo milzīgu izaicinājumu un pārmaiņu laiku. Gaidāmajā samitā tiks lemts ne tikai par aizsardzības spēju stiprināšanu, bet arī par Eiropas nākotni cieši saistītajā pasaulē, ko raksturo ģeopolitiska spriedze. Lēmumu pieņēmēji tiek aicināti spert gudrus soļus, vienlaikus risinot aktuālos taisnīguma un dažādības jautājumus.