Militārā palīdzība Ukrainai: cerība uz jaunu atbalstu Briselē!

Militārā palīdzība Ukrainai: cerība uz jaunu atbalstu Briselē!

Brüssel, Belgien - Gandrīz 1200 dienas pēc Krievijas iebrukuma sākuma Ukraina atkal saņem atbalstu militāras palīdzības veidā no Rietumiem. Aizsardzības ministrs no Vācijas, Lielbritānijas un citām valstīm tiekas Briselē, lai koordinētu Ukrainas turpmāko militāro operāciju jomas. Šajā sanāksmē piedalīsies Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umjerovs, lai informētu par steidzami nepieciešamajām aizsardzības precēm un pašreizējo priekšējo situāciju.

Sanāksmi vada aizsardzības ministri Boriss Pistoriuss no Vācijas un Džons Healijs no Lielbritānijas. Īpaši pakļauta pašreizējā konflikta ar Krieviju spiedienu, ministri ir apņēmušies dot savu atbalstu vēl lielāku svaru. Kamēr ASV valdība prezidenta Donalda Trumpa pakļautībā ir mazāk ar militāriem palīglīdzekļiem un tā vietā strādā par bruņojumu, Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sybiha pieprasa no Krievijas atbildi uz miera ieteikumiem, kas tika iesniegti Stambulā.

Pašreizējā priekšējā pozīcija un izaicinājumi

Kijevas ziņu par 134 Krievijas progresu ģenerālpersonāls, un uzbrukumiem uzmanības centrā ir Pokrovskas un pierobežas zona, jo īpaši uz Sumy. Turklāt krievu bruņotie spēki ir izmantojuši dronu grīdas, kas ir vērstas uz vairākām Urkrainas pilsētām, ieskaitot Cherson, Odesu un Saporischschja. Šī uzbrukumu saasināšanās noved pie palielinātas starptautiskas bažas, jo īpaši starp Starptautiskās atomenerģijas organizācijas (IAEA), kas brīdina par iespējamiem atomu negadījumiem Ukrainas atomelektrostacijās. IAEA boss Rafaels Grosijs uzsver nepieciešamību pēc pastāvīgas organizācijas apņemšanās izvairīties no šādām briesmām.

NATO plāni un ģeopolitiskās problēmas

NATO ir arī savas militārās prasmes, reaģējot uz situāciju Ukrainā. Plānots palielināt šo spēju atturēt un aizstāvēt to par aptuveni 30 procentiem. Briseles sanāksmē ir jāpieņem nacionālie plānošanas mērķi Vācijai un citām dalībvalstīm. NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte skaidri pateica, ka gaidāmā samita uzmanības centrā ir 32 NATO valstu ārlietu ministri uz Ukrainu, nevis uz miera līgumiem. Rutte uzsver, ka Ukrainai šobrīd nav vajadzīgas papildu idejas miera procesam.

Šie notikumi parādās kontekstā, kurā ir skaļi bažas par iespējamu ASV atbalsta samazināšanos Ukrainai. Prezidents Trumps sacīja, ka viņš varētu izbeigt karu dažu dienu laikā, kas rada jautājumus par ilgtermiņa atbalsta sliedēm. Tajā pašā laikā Krievijas aizsardzību Kurskā atbalsta vairāk nekā 10 000 Ziemeļkorejas karaspēku, savukārt Irāna un Ķīna nodrošina militārās tehnoloģijas, kuras tiek izmantotas pret Ukrainas civilo infrastruktūru.

Prezidents Selenskyj nesen atzina, ka Ukrainas bruņotie spēki šobrīd nav pietiekami spēcīgi, lai atgūtu visas okupētās teritorijas. Tomēr viņš uzsver diplomātisko risinājumu steidzamību un nepieciešamību pēc ātras NATO dalības Ukrainā, atzīmējot ārlietu ministriju, ka netiek pieņemti rezerves risinājumi. 1994. gada Budapeštas memorands, kurā Krievija nodrošināja Ukrainas teritoriālo integritāti, tiek izmantots arī kā svarīga atsauce.

Pašreizējās saistības un jaunie militārie plāni norāda uz skaidru ziņojumu Maskavai, savukārt ES un NATO stiprina viņu atbalstu Ukrainai, lai risinātu tās teritoriālās integritātes problēmas.

Lai iegūtu papildinformāciju, apmeklējiet , euronews