NATO samits: Vācijas Bundesvērs saskaras ar vēsturisku pārstrukturēšanu!

NATO samits: Vācijas Bundesvērs saskaras ar vēsturisku pārstrukturēšanu!

2025. gada 24. jūnijā NATO tiksies Hāgā, lai noteiktu izšķirošo kursu dalībvalstu militārajai nākotnei. Uzmanības centrā ir jauni militārie mērķi, kas paredzēti, lai ņemtu vērā pašreizējās drošības politikas situācijas prasības. Skaļi ikdienas ziņas Centrālā problēma ir militāro prasību palielināšana vidēji par trešdaļu. Bundesvēram tas nozīmē plašas izmaiņas, lai stātos pretī jaunajiem izaicinājumiem.

Plānotais karaspēka sastāvs, kas ir aptuveni 200 000 karavīru, priekšgalā un aizmugurē nav pietiekams. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss uzskata, ka nepieciešami aptuveni 260 000 karavīru. Pastiprinās diskusijas par obligātā militārā dienesta atjaunošanu, savukārt pašreizējais koalīcijas līgums paredz brīvprātīgo dienestu. Tomēr drīzumā var tikt apspriesti obligātie elementi, lai izpildītu prasības.

Nepieciešamas plašas militārās reformas

Militārais analītiķis Gustavs Gresels skaidri norāda, ka Eiropas valstīm nākotnē būs jāuztur pašām savas militārās spējas. Īpaši tas ir saistīts ar Bundesvēra deficītu. Skaļi NZZ Steidzami jāpanāk līdzi tādās jomās kā izlūkošana, sakari, lidmašīnu uzpilde un satelītizlūkošana.

Bundesvēram nepieciešami ne tikai papildu karavīri, bet arī daudz jaunas tehnikas un infrastruktūras. Pašlaik spēku rīcībā ir aptuveni 62 000 karavīru, bet, lai apmierinātu augstās prasības, ir nepieciešami vēl desmitiem tūkstošu. Vācija arī plāno līdz 2027. gadam Lietuvā izvietot kaujas spēkus. Tas arī tiek uzskatīts par nepieciešamu, ņemot vērā saspīlētāko drošības situāciju.

Pieaug finanšu prasības

Nākotnē NATO sagaida, ka tās dalībvalstis, īpaši Vācija, palielinās aizsardzības budžetu līdz 5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Vācijai tas nozīmētu aptuveni 215 miljardus eiro, rēķinoties ar iepriekšējā gada IKP. NATO ģenerālsekretāra Rutes priekšlikums paredz tradicionālajai aizsardzībai sadalīt 3,5 procentus un ar aizsardzību saistītos izdevumus 1,5 procentu apmērā. Tie cita starpā ietver infrastruktūru, kiberdrošību un digitalizāciju, kā arī minēts.

Bundesvēra pašreizējā infrastruktūra izrādās neatbilstoša, jo daudzas kazarmas ir slēgtas vai tām ļauts nobrukt. Lai uzbūvētu steidzami nepieciešamās jaunas kazarmas un depo, ir jāsaīsina plānošanas procedūras un jāvienkāršo konkursi. Aizsardzības ministrs Pistoriuss lēš, ka aktīvajiem spēkiem vien nepieciešami līdz 460 000 karavīru, lai gan liela daļa no pašreizējiem 180 000 aktīvo karavīru šobrīd ir pazuduši bez vēsts.

Kopumā Bundesvēru gaida ne tikai modernizācija, bet arī sistēmas maiņa, kam var būt tālejošas sekas militārajā drošībā Eiropā. Ir gaidāmas lielas izmaiņas Eiropas militārajā ainavā, kas var nozīmēt, ka Vācijai jāsastopas ar uzdevumiem, kas atgādina Rietumvācijas pārbruņošanos 1955. gadā.

Tāpēc diskusijas par militārajiem izdevumiem un reformām Bundesvērā ir ne tikai nacionālas, bet arī starptautiskas nozīmes. ASV un NATO spiediens pieaug, un pazīmes liecina par visaptverošām reformām un inovācijām Vācijas aizsardzības politikā.