NATO samits: Vācijas Bundeswehr pirms vēsturiskās pārstrukturēšanas!

NATO samits: Vācijas Bundeswehr pirms vēsturiskās pārstrukturēšanas!

Den Haag, Niederlande - 2025. gada 24. jūnijā NATO tiksies Hāgā, lai noteiktu izšķirošo kursu dalībvalstu militārajai nākotnei. Galvenā uzmanība tiek pievērsta jauniem militāriem mērķiem, kuriem jāņem vērā pašreizējās drošības politikas situācijas prasības. Saskaņā ar tagesschau , militāro prasību pieaugums ir vidēji centrālā tēma. Bundeswehr tas nozīmē plašas izmaiņas, lai risinātu jaunos izaicinājumus.

Plānotais karaspēka biezums aptuveni 200 000 karavīru nav pietiekams aizmugurē un priekšā. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss saskata vajadzību pēc aptuveni 260 000 karavīru. Debates par iesaukšanas atkārtotu ieviešanu kļūst intensīvākas, savukārt pašreizējā koalīcijas līgumā tiek sniegts brīvprātīgs pakalpojums. Tomēr, lai izpildītu prasības, drīz var apspriest obligātos elementus.

Nepieciešamas plašas militārās reformas

Militārais analītiķis Gustavs Gresels skaidri norāda, ka Eiropas valstīm nākotnē būs jāsaglabā savas militārās prasmes. Tas ir saistīts ar deficītu Bundeswehr. Saskaņā ar NZZ ir Urentas uztveršanas prasības tādās jomās kā izglītība, komunikācija un piepildīšana lidmašīnā un satelīta izglītībā.

Bundeswehr ir nepieciešami ne tikai papildu karavīri, bet arī daudz jaunu aprīkojumu un infrastruktūru. Grupai pašlaik ir pieejami apmēram 62 000 karavīru, bet, lai izpildītu augstās prasības, ir nepieciešami vairāki desmitiem tūkstošu. Turklāt Vācija plāno līdz 2027. gadam kaujas karaspēka izvietošanu Lietuvā. Tas tiek uzskatīts arī par nepieciešamu, pamatojoties uz saspringtākas drošības politikas situāciju.

Finanšu prasības palielina

NATO paredz aizsardzības budžeta pieaugumu līdz 5 procentiem no iekšzemes kopprodukta no tās dalībvalstīm, īpaši Vācijas. Tas Vācijai nozīmētu aptuveni 215 miljardus eiro, pamatojoties uz iepriekšējā gada IKP. NATO ģenerālsekretāra Rutte priekšlikums paredz 3,5 procentu dalījumu klasiskajai aizsardzībai un 1,5 procentiem par aizsardzību saistītos izdevumus. Tie ietver infrastruktūru, kiberdrošību un digitalizāciju, kā arī noteikts.

Iepriekšējā Bundeswehr infrastruktūra ir nepietiekama, jo daudzas kazarmas ir slēgtas vai sabrukušas. Lai izveidotu steidzami nepieciešamās jaunās kazarmas un depo, plānošanas procedūras ir jāsamazina un ir jāsamazina piedāvājumi. Aizsardzības ministrs Pistoriuss lēš, ka tikai aktīvai grupai ir nepieciešami līdz 460 000 karavīru, ar lielu daļu no pašreizējiem 180 000 aktīvajiem karavīriem.

Kopumā Bundeswehr ir ne tikai pirms modernizācijas, bet arī pirms sistēmas maiņas, kurai varētu būt tālu sekas militārajai drošībai Eiropā. Nozīmīgas izmaiņas Eiropas militārajā ainavā ir nenovēršamas, kas varētu nozīmēt, ka Vācija varētu saskarties ar uzdevumiem, kas atgādina Rietumvācijas atjaunošanu 1955. gadā

Tādējādi diskusijas par militārajiem izdevumiem un reformas Bundeswehr ir ne tikai nacionālās, bet arī starptautiskās nozīmes. Spiediens uz ASV un NATO pieaug, un pazīmes ir par plašām reformām un jauninājumiem Vācijas aizsardzības politikā.