NATO plāni Masīvs jauninājums: Vācija aizsardzības uzmanības centrā!

NATO plāni Masīvs jauninājums: Vācija aizsardzības uzmanības centrā!

Brüssel, Belgien - NATO saskaras ar būtisku jauninājumu, lai ņemtu vērā viņu militāro atturēšanu un aizsardzību, ņemot vērā Krievijas pastāvīgos draudus. Plānots prasību pieaugums par 30 procentiem, lai spētu labāk reaģēt krīzē. Tas jau ir paziņots, gatavojoties gaidāmajam NATO samitam, par kuru jānorāda jaunie plāni. Vācija un citas dalībvalstis ceturtdien pieņems jaunus nacionālās plānošanas mērķus Aizsardzības ministrā Briselē, kuru sīkāka informācija šobrīd tiek klasificēta kā stingri slepena.

Neskatoties uz šiem jau noteiktajiem mērķiem, ir ziņojumi par ievērojamām nepilnībām iepriekšējo prasību izpildē, kas saskaņā ar pakāpes militārpersonām ir 30 procenti. Paredzams, ka Vācijai Bundeswehr tuvākajā nākotnē pieaugs par aptuveni 182 000 karavīru par augsto piecu divdaļīgo numuru, lai sasniegtu jaunos plānošanas mērķus. To pavada ievērojamas investīcijas jaunās pretgaisa aizsardzības sistēmās.

Militārās klātbūtnes stiprināšana Eiropā

NATO militārās stratēģijas centrālais elements būs ASV “Tomahawk” tipa debesu izvietošana Vācijā no 2026. gada. Šajās raķetēs ir vairāk nekā 2000 kilometru un var uzbrukt galamērķiem, piemēram, komandu pieturvietām un radaru sistēmām zemā lidojumā. Turklāt tiek plānoti jaunizveidoti jaunizveidotie "SM-6" tipa ieroči un pretgaisa raķetes. Sākotnēji izvietotie ieroči tiek plānoti kā "pagaidu" un vēlāk "pastāvīgi", kam vajadzētu uzsvērt ASV saistības pret NATO.

Pēdējā šādu ieroču izvietošana Vācijā vairākas desmitgades ir bijusi 1990. gados. Šis solis notiek laikā, kad ASV prezidents Džo Baidens pastiprināja karaspēka klātbūtni Eiropā pēc Krievijas agresijas kara sākuma pret Ukrainu. Tomēr lēmumus par izvietošanu varētu mainīt, ja Donalds Trumps 2024. gadā uzvarētu ASV prezidenta vēlēšanās, jo viņš iepriekš ir draudējis iziet no ASV no NATO.

NATO un globālā drošības situācija

Pašreizējā NATO stratēģiskā koncepcija, kas tika pieņemta samitā Madridē 2022. gadā, reaģē uz attīstību globālās drošības situācijā un jo īpaši uz Krievijas uzbrukuma karu pret Ukrainu. NATO identificē Krieviju kā centrālu draudu un uzsver, ka autoritārie režīmi apstrīd dalībvalstu intereses. Turklāt šī koncepcija pirmo reizi koncentrējas uz Ķīnas pieauguma drošību un saprot, ka Eiropā nav miera.

Kā daļa no 360 grādu pieejas NATO arī nopietni uztvers arī hibrīdu draudus, piemēram, kiberuzbrukumus un destabilizācijas mēģinājumus. Nākotnē NATO plāno stiprināt savu klātbūtni austrumu sānu stāvokļos, ieskaitot "pastiprinātās klātbūtnes" (EFP) palielināšanos un "pielāgoto uz priekšu klātbūtni" (TFP). Tas ietver arī pastāvīgu brigādes izvietošanu aptuveni 5000 karavīru Lietuvā un fiksēta štāba izveidošanu ASV Polijā.

NATO joprojām ir pienākums "aizstāvēt katru bunnistera rituāla kvadrātmetru" un paziņo par kolektīvām reakcijām uz draudiem, kas varētu aktivizēt Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu. Izaicinājumi MENA reģionā un to, kā Ķīna pieaugs, nākamajos gados iegūs nozīmi, savukārt NATO arī vēlas palielināt savu reakciju uz terorisma draudiem.

Nākamie mēneši būs izšķiroši attiecībā uz to, kā NATO reaģē uz iepriekšminētajiem izaicinājumiem un kā attīstās militārā ainava Eiropā.