Kulturkampf Zalcvēdelē: Līdzekļu zaudēšana apdraud lasījumus un projektus!

Kulturkampf Zalcvēdelē: Līdzekļu zaudēšana apdraud lasījumus un projektus!

Zalcvēdelē ir izvērsies īsts kultūras karš, kas ne tikai lokāli met viļņus. Nacionālie mediji jau aprīlī ziņoja par milzīgu budžeta robu, kas rada draudus kultūras finansējuma samazinājumam. The Mitteldeutscher Rundfunk izvirzīja šo jautājumu, kam sekoja raksts “Zeit”. Šai attīstībai ir tiešas sekas, piemēram, jauniešiem paredzēta projekta atcelšana un rakstnieka Domeniko Millenzīfena plānotais lasījums, jo Miteinander e.V. biedrībai trūka nepieciešamo līdzekļu. Tomēr Müllensiefen izrādīja solidaritāti un piedāvāja atteikties no maksas, lai tā vietā vāktu ziedojumus biedrībai. Viņam ir skaidrs: kultūras piedāvājums sabiedrībai ir ļoti svarīgs.

Lasīšana tomēr notika, taču bez uzaicināto politiķu klātbūtnes, kas vēl vairāk mazināja noskaņojumu. Lai uzraudzītu nelūgtos viesus no labējā politiskā spektra, tika izvietots apsargs. Kā norāda Volksstimme, Altmarkkreisā ir pieaudzis labēji motivētu noziegumu skaits, kas ir vēl viens satraucošs punkts šī kultūras konflikta fonā.

Izcirtņi federālā līmenī

Tomēr kultūras spiediens Zalcvēdelē nav atsevišķs gadījums. Kultūras finansējums ir apdraudēts arī federālā līmenī. Plānotais federālais budžets 2025. gadam paredz budžeta palielināšanu federālās valdības kultūras un mediju komisāram (BKM), taču realitāte bieži vien ir citāda. Sagaidāms apjomīgs kultūras finansējuma samazinājums, ko galvenokārt virza kultūras valsts ministre Klaudija Rota (zaļie). Seši federālie kultūras fondi ir īpaši skarti, un to finansējums 2025. gadam ir jāsamazina gandrīz uz pusi - no 34,3 miljoniem eiro līdz tikai 18 miljoniem eiro. Neatkarīgajām ainām jāgatavojas par gandrīz 10 miljoniem eiro mazāk, kas var radīt liktenīgas sekas kultūrainavai. Brīva pieeja kultūras izglītībai un atbalsts bēgļu māksliniekiem? Arī uz robežas.

Kultūras ainā ir liela pretestība. Režisora ​​Heinriha Horvica petīcija, kas šobrīd ir savākusi vairāk nekā 36 000 parakstu, liecina, ka cietušie vienkārši nepieņems šos samazinājumus. Mākslinieki, režisori un kultūras institūcijas pauž skaļu neapmierinātību ar šīm norisēm.

Debates par kultūras identitāti

Taču ne tikai finansējums attiecas uz kultūras ainavu. AfD parlamentārās grupas priekšlikums, kas ceturtdien ir Bundestāga darba kārtībā, aicina pārkārtot kultūrpolitiku, lai aizstāvētu vācisko identitāti. Priekšlikuma mērķis ir koriģēt pašreizējo kultūras identitātes samazinājumu līdz vainas un kauna kultūrai. Deputāti kritizē, ka kultūras politika Šolca kabineta vadībā ir kļuvusi arvien ideoloģiskāka un tagad griežas ap sabiedrības pārstrukturēšanu. Jājautā: kā tas ietekmēs reģionālās kultūras ainas? Un kādu ietekmi šie politiskie centieni atstāj uz jau tā grūtībās nonākušo kultūras finansējumu?

Aplūkojot Zalcvēdelas reģionu, rodas jautājums, vai Altmarkas kultūra ilgtermiņā ir apdraudēta. Aplūkojot Müllensiefen grāmatu “Piesprādzējies, tas sākas”, kurā aplūkotas tādas sprādzienbīstamas tēmas kā nabadzība, rasisms un atvienota infrastruktūra, kļūst skaidrs, ka izaicinājumi ir dažādi un runa nav tikai par resursu samazināšanu. Tā ir cīņa par kultūras dvēseli.

Laikā, kad balsis par un pret kultūras pārmaiņām kļūst arvien skaļākas, paliek jautājums, kas notiks tālāk. Viens ir skaidrs: iedzīvotāji Zalcvēdelē un visā Federatīvajā Republikā nestāvēs dīkā un neskatīsies, kā kultūras identitātes tiek pakļautas pieaugošam spiedienam.