Dow slēdz rūpnīcas: Centrālajā Vācijā tiek zaudētas 550 darbavietas!

Dow slēdz rūpnīcas: Centrālajā Vācijā tiek zaudētas 550 darbavietas!

Nozarē starp Biterfeldi, Bēhlenu un Bunawerke ir lielas domstarpības: Dow Chemical plāno slēgt vairākus cehus, kas ir ļoti svarīgi reģionam. Saskaņā ar ziņojumu Pasaule Tas nepadarīs visu vieglu Centrālvācijas ķīmiskā trijstūra reģionam, kas ir viena no vecākajām rūpnieciskajām konurbācijām Vācijā. Skartās rūpnīcas ražo hlora sārmu un vinilu Škopavā, kā arī neapstrādātu benzīnu Bēhlenā. Tā rezultātā tiks nopietni zaudētas 550 darbavietas.

Pirmām kārtām augstās enerģijas izmaksas un stingrie vides noteikumi rada problēmas ķīmiskajai rūpniecībai, kas iepriekš tika uzskatīta par VDR labklājības un dzīves kvalitātes stūrakmeni. Monika Marona grāmatā “Fly Ash” iespaidīgi apraksta dzīves apstākļus Biterfeldē, kam raksturīgs vides piesārņojums. Viņas darbs VDR netika atzinīgi novērtēts un tāpēc tika aizliegts kā “melnā glezna”.

Mantojums, kas veidots gadu desmitiem ilgi

Centrālajā Vācijas ķīmiskajā trijstūrī ietilpst vairākas nozīmīgas pilsētas, tostarp Halle (Saale), Merseburga, Biterfelde, Leipciga un Škeudica. Šis apgabals, ko bieži dēvē par Leuna-Buna-Bitterfeld ķīmisko trīsstūri, ir slavens ar savām ķīmiskajām un naftas pārstrādes rūpnīcām. Vēsturiski reģionā ir senas ķīmiskās rūpniecības tradīcijas.

Buna, termins, kas attiecas uz pirmo sintētisko kaučuku, spēlē lielu lomu Škopau nozarē. Mūsdienās sintētisko kaučuku tur ražo uzņēmums Dow Chemical, ko tirgo ar nosaukumu BUNA SB. 50. gados reklāmas sauklis “Plaste un Elaste no Škopavu” guva lielu uzplaukumu un tika popularizēts reģionā ar lielu rezonansi. Īpaši uzkrītoša bija izgaismotā reklāma uz torņa uz Elbas ziemeļu tilta netālu no Vockerodes, piesaistot daudzus garāmbraucējus un izstarojot nostalģisku noskaņu.

Ķīmiskās rūpniecības nākotne

Ķīmiskā rūpniecība ir ne tikai galvenais inovāciju virzītājspēks, bet arī svarīga ekonomikas nozare Vācijā. Skaļi Statistika Vācijas ķīmiski farmaceitiskā rūpniecība ir lielākā Eiropā un ieņem trešo vietu pasaulē, aiz Ķīnas un ASV. 2023. gadā ķīmiski farmaceitisko produktu eksporta vērtība bija virs 257 miljardiem eiro. Taču, neskatoties uz panākumiem, nozarei ir jāpārvar izaicinājumi. Enerģijas cenu kāpums, īpaši Krievijas un Ukrainas kara rezultātā, paaugstina ražotāju cenas Eiropā.

Lai saglabātu orientāciju uz nākotni, uzņēmumi arvien vairāk paļaujas uz inovācijām, ilgtspējīgām tehnoloģijām un stratēģiskām partnerībām. Zaļais ūdeņradis un bioloģiskās ķimikālijas kļūst arvien populārākas, jo visa nozare mainās un kļūst arvien vairāk orientēta uz Āziju.

Ņemot vērā šīs norises, rodas jautājums: kā reģions reaģēs uz slēgšanu un izmaiņām ķīmiskajā rūpniecībā? Atkal ir skaidrs, ka ķīmiskā rūpniecība, kas ilgu laiku ir bijusi reģiona labklājības avots, tagad saskaras ar jauniem izaicinājumiem, kamēr nākotne joprojām ir neskaidra.