Mikroshēmu krīze un piegādes ķēdes: Magdeburgas nākotne apdraudēta?

Mikroshēmu krīze un piegādes ķēdes: Magdeburgas nākotne apdraudēta?

Pēdējos gados mikroshēmu krīze ir smagi ietekmējusi starptautisko tirdzniecību un rūpniecību. Spēlētāji saskaras ar lieliem izaicinājumiem, īpaši Saksijā-Anhaltē, kur Magdeburgas augsto tehnoloģiju parks tiek uzskatīts par vienu no mikroshēmu ražošanas bākugunīm. Saksijas-Anhaltes darba devēju asociācijas prezidents Marko Langhofs jau norādīja uz grūtībām, kas ietekmē pusvadītāju attīstību. Jo īpaši šo mikroshēmu iepakošana ir darbietilpīga un daudziem uzņēmumiem rada problēmas. Šobrīd uz Ķīnu tiek sūtīti daudzi pusvadītāji, kas var izrādīties riskanti jaunu ģeopolitisko pārmaiņu dēļ. Skaļi MDR Arvien vairāk tiek atzīts, ka starptautiskā darba dalīšana ne tikai samazina izmaksas, bet arī rada ievērojamus politiskos riskus.

Saksijas-Anhaltes ekonomikas ministrs Svens Šulce arī skaidri norāda: Eiropa ir dārgāka nekā citi reģioni infrastruktūras un ražošanas ziņā. Šīs pieaugošās izmaksas tieši ietekmē patēriņa cenas. Langhofs arī pauž skepsi, ka uzņēmumi mācīsies no krīzēm un dažādos iepirkumu un piegādes ķēdes. Lielo korporāciju departamenti sarunās bieži ir ļoti spēcīgi, kas nozīmē, ka viņi izmisīgi cenšas samazināt izdevumus.

Šķeldas ražošanas nākotne Eiropā

Augsto tehnoloģiju parks Magdeburgā ir mērķtiecīgi nolēmis stiprināt mikroshēmu nozari Eiropā. Tomēr Šulce atzīst, ka vēlme investēt pašlaik ir ierobežota. Tas ir vēl dramatiskāk, jo ES daļa pasaules mikroshēmu ražošanā ir ārkārtīgi zema. Vajadzība pēc papildu ražotnēm turpmākajās desmitgadēs kļūs arvien skaidrāka, lai saglabātu konkurētspēju.

Vēl viena aktuāla tēma ir globālās piegādes ķēdes, par kurām detalizēti domājis starptautiskās tirdzniecības un piegādes ķēžu eksperts Kaspars Dohmens. Viņa grāmata "Piegādes ķēdes. Globālās darba dalīšanas riski cilvēkiem un dabai" izgaismo šīs tēmas problēmas un perspektīvas. Dohmens ir plaši ziņojis par nepieciešamību saukt uzņēmumus pie atbildības par cilvēktiesību ievērošanu piegādes ķēdēs. Tas bija īpaši acīmredzams pēc Rana Plaza avārijas Bangladešā 2013. gadā, kas izraisīja daudz diskusiju par drošību rūpnīcās un darba apstākļiem.

Mainās priekšstati un jauni likumi

Koronas pandēmijas rezultātā ir būtiski mainījies sabiedrības priekšstats par globālo darba dalīšanu. Skaidra atšķirība starp rūpnieciski attīstītajām un jaunattīstības valstīm vairs nav tik krasa, jo daudzas Austrumeiropas valstis bieži piedāvā zemākas algas nekā Ķīnā. Arī Vācijā plānotais piegādes ķēdes likuma projekts liecina, ka ir pienācis laiks rīkoties. Agrāk rīcība bieži bija tikai brīvprātīga, bet tagad tā varēja kļūt par obligātu, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju.

ES plāno arī visaptverošu piegādes ķēdes likumu, kas varētu ietvert tālejošus korporatīvās atbildības pasākumus. Kamēr tiek apspriests vides protekcionisms kā iespēja atbalstīt videi draudzīgu ražošanu, ir arī svarīgi, lai uzņēmumi jau šodien sāktu dažādot piegādes ķēdes. Tas varētu darboties ne tikai kā riska pārvaldība, bet arī veids, kā izveidot īsākus un pārredzamākus piegādes maršrutus.

Pašreizējie notikumi liecina, ka tagad ir pienācis laiks piestrādāt pie labas rokas un aktīvi strādāt pie ražošanas apstākļu uzlabošanas – gan Vācijā, gan starptautiskā mērogā. Mēs esam pagrieziena punkta priekšā, kas rada gan riskus, gan iespējas.