Emisijas Vācijā: rekordliels samazinājums, pateicoties emisiju tirdzniecībai!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Uzziniet, kā Eiropas emisijas kvotu tirdzniecība ir veicinājusi klimatam kaitīgo emisiju samazināšanu 20 gadus.

Erfahren Sie, wie der europäische Emissionshandel seit 20 Jahren zur Reduktion klimaschädlicher Emissionen beigetragen hat.
Uzziniet, kā Eiropas emisijas kvotu tirdzniecība ir veicinājusi klimatam kaitīgo emisiju samazināšanu 20 gadus.

Emisijas Vācijā: rekordliels samazinājums, pateicoties emisiju tirdzniecībai!

Eiropas emisijas kvotu tirdzniecība, kas tika uzsākta pirms 20 gadiem, ir pierādījusi, ka tā ir reāls pārmaiņas cīņā pret klimata pārmaiņām. Skaļi Pasaule Kopš tās ieviešanas klimatam kaitīgo izmešu daudzums ir samazinājies par iespaidīgu 51 procentu. Vācijā kritums sasniedz pat 47 procentus, kas ir pozitīvs notikums, neskatoties uz grūtībām, ko radīja finanšu krīze 2000. gadu beigās.

Pagājušajā gadā emisijas ES emisijas kvotu tirdzniecības (EU-ETS 1) ietvaros samazinājās par 5,5 procentiem. Īpaši nozīmīgs kritums bija enerģētikas sektorā, kur emisijas samazinājās par 10 procentiem. Turpretim rūpniecībā bija neliels pieaugums par 1 procentu, atspoguļojot pašreizējos izaicinājumus un notikumus šajās nozarēs.

Progress klimata aizsardzībā

Kā norāda Federālās vides aģentūras (UBA) prezidents Dirks Mesners, vēl viens solis pareizajā virzienā ir emisiju samazināšanās enerģētikas sektorā, kas lielā mērā ir saistīta ar ogļu elektroenerģijas ražošanas pakāpenisku pārtraukšanu un atjaunojamo energoresursu paplašināšanu. Svarīga loma šajā procesā ir bijusi arī emisiju tirdzniecībai. Rūpniecības sektorā emisijas ir samazinājušās, jo Krievijas agresijas kara rezultātā Ukrainā ir samazinājusies ražošanas attīstība, kas vienlaikus ilustrē nepieciešamību pēc transformācijas stratēģijas, lai līdzsvarotu klimata aizsardzību un konkurētspēju, sacīja Mesners. UBA.

2023. gadā enerģētikas sektors sasniedza zemāko līmeni kopš 2005. gada ar rekordlielu kritumu par 22 procentiem līdz tikai 188 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta. Emisiju ietilpīgā nozare arī ir samazinājusi savu nospiedumu: emisijas samazinājušās par 10 procentiem līdz 101 miljonam tonnu, kas ir zemākais līmenis kopš 2013. gada.

  • Rückgang der Braunkohleverstromung um 25%
  • Rückgang der Steinkohleverstromung um 36%
  • Rückgang der Emissionen in der Nichteisenmetallindustrie um 19%
  • Rückgang der mineralverarbeitenden Industrie um 18%
  • Emissionsveränderungen in der chemischen Industrie, Raffinerien, Zement- und Papierindustrie zwischen 9 und 17%.

Kas būs tālāk?

Eiropas emisiju tirdzniecības nākotne paredz turpmāku bezmaksas emisiju kvotu samazināšanu rūpniecības nozarēm. Būtiska šī plāna sastāvdaļa ir plānotais "Oglekļa robežu regulēšanas mehānisms (CBAM)", kura mērķis ir saskaņot importēto preču CO2 emisijas ar ES augstajiem standartiem. Šie pasākumi ir nepieciešami, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz klimatneitrālu Eiropu, kā uzsver UBA nodaļas vadītājs Daniels Klingenfelds.

Globālie centieni saskaņā ar ES ETS jau ir acīmredzami, jo kopš 2005. gada kopējās emisijas ES ir samazinājušās par aptuveni 48 procentiem. Taču ceļš joprojām ir garš, un spiediens, jo īpaši ņemot vērā pašreizējās ģeopolitiskās problēmas, joprojām ir liels. Reportāža no Statistika Saskaņā ar pētījumu, emisijas no enerģētikas un rūpniecības nozarēm ir pakļautas pastāvīgām svārstībām laikā no 2019. līdz 2023. gadam, kas liecina par nepieciešamību pēc ilgtspējīgas un stabilas stratēģijas.

Rezumējot, var teikt, ka Eiropas emisijas kvotu tirdzniecība ir uz daudzsološa ceļa, taču, lai sasniegtu ambiciozos klimata mērķus, nozarē joprojām ir nepieciešami daudzi izaicinājumi un pielāgojumi. Dažu nākamo gadu notikumi būs izšķiroši, lai turpinātu panākumus cīņā pret klimata pārmaiņām.