AI revolūcija: drīz 1% no globālās elektrības caur datu centriem!

AI revolūcija: drīz 1% no globālās elektrības caur datu centriem!

Dessau-Roßlau, Deutschland - Kas šeit notiek? Straujais mākslīgā intelekta (AI) pieaugums rada arvien vairāk jautājumu par mūsu elektroenerģijas patēriņu un ar to saistīto klimata ietekmi. Pašreizējie pētījumi rāda, ka AI lietojumprogrammas drīz būs atbildīgas par aptuveni 1% no globālā elektrības patēriņa. Tā, ka tas neaug virs mūsu galvas, mums vajadzētu sekot līdzi notikumiem šajā apgabalā. Saskaņā ar [MDR] (https://www.mdr.de/wissen/umwelt-llima/kuenstliche-intelligenz-bald-ein-zent- dern-energie-100~amp.html) ar enerģiju saistītais patēriņš datu centros palielināsies līdz 300 terām. bija 431,7 Terawatt stundas. Šī nav kartona nūja!

Īpaši satraucoši: datu centri, kuros šīs AI lietojumprogrammas darbojas galvenokārt ASV un Ķīnā, kur klimata politika ir pakļauta mazāk stingrām specifikācijām nekā ES. Rodas jautājums: vai elektrība un klimats zaudē ātrāk, nekā mēs varam redzēt? Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA) pat prognozē, ka AI uzplaukums dubultosies datu centru elektrības prasība. Reāla problēma, kas ietekmē mūs visus.

Ki

Arī ūdens patēriņa tēma ir acīmredzama. Kurš būtu domājis, ka apmēram 500 mililitrus ūdens tiks izmantoti sarunā tikai ar tērzēšanas robotu? Piemēram, AI modeļu, piemēram, Chatgpt-3, apmācība ir apņēmusies vairāk nekā 5,4 miljonus litru ūdens. Lielākā daļa no tā tika izmantota datu centru atdzesēšanai. Saskaņā ar Tagesschau atsevišķi, 700 000 litru ūdens bija jāatdzesē. Datu centrā IT sistēmas patērē visvairāk elektrības, bet dzesēšana ir lielākā jaudas guzzler. Apburtais loks, kas ietekmē arī mūsu ūdens patēriņu.

Ne tikai elektrība, bet arī ūdens nākotnē būs vērtīgs ieguvums, ja turpināsim pašreizējās tendences AI attīstībā. Un kā situācija izskatās emisijās? CO2 emisiju pārvietošana, ko veic tehnoloģiju uzņēmumi uz valstīm ar mazāk stingru klimata politiku, joprojām ir mērena. Bet mēs nevaram izvairīties no uzminēt, ka tas mainās, kad palielinās izmaksu spiediens. [Deutschlandfunk] (https://www.deutschlandfunk.de/ki-bald-fuer-ein-procent-des-welweiten-electry patēriņš-pārvaldīts-106.html) norāda uz risku, ka šī ir šī eiropas klimata politika. Sociālais taisnīgums enerģijas patēriņā? Šajās debatēs gandrīz nav jāuzskata par vairāk neviena no mums.

Ceļš uz ilgtspējību

Vēl viens punkts, kuru nevajadzētu aizmirst, ir svarīga loma, kas ir jāspēlē atjaunojamo enerģiju. Vācijā atjaunojamo enerģiju īpatsvars 2023. gadā bija 56 procenti, savukārt Dānija un Norvēģija burtiski viņiem pasniedz 80,2 procentus un pat 99 procentus. Tomēr ir jāpalielina arī šo resursu izmantošanas efektivitāte. Uzņēmumi, piemēram, Microsoft un Google, cenšas panākt klimata neitralitāti līdz 2030. gadam, kas izceļ savienojumu ar ilgtspējīgu praksi.

Kur jūs dodaties, kad tehnoloģiju milži turpina izplatīties, neņemot vērā vidi? Ilgtspējība datu centros ir ne tikai sirdsapziņas jautājums, bet arī ekonomiska nepieciešamība. Nākotne izlems, vai mēs stāvam ar zaļu vai pelēku nospiedumu. Tagad kurss ir jāiestata tā, lai AI nekļūtu par klimata slepkavu!