AI revolūcija: drīzumā 1% pasaules elektroenerģijas nāks no datu centriem!

AI revolūcija: drīzumā 1% pasaules elektroenerģijas nāks no datu centriem!

Kas te īsti notiek? Straujais mākslīgā intelekta (AI) pieaugums rada arvien vairāk jautājumu par mūsu elektroenerģijas patēriņu un ar to saistīto ietekmi uz klimatu. Pašreizējie pētījumi liecina, ka mākslīgā intelekta lietojumprogrammas drīzumā būs atbildīgas par aptuveni 1% no pasaules elektroenerģijas patēriņa. Lai tas mums nesanāktu par daudz, mums rūpīgi jāseko notikumu attīstībai šajā jomā. Saskaņā ar MDR datiem enerģijas patēriņš datu centros līdz 2028. gadam pieaugs līdz aptuveni 300 teravatstundām. Salīdzinājumam: 2024. gadā Vācijā elektroenerģijas ražošana bija 431,7 teravatstundas. Tas nav kūkas gabals!

Īpaši satraucoši: datu centri, kuros darbojas šīs AI lietojumprogrammas, galvenokārt ir koncentrēti ASV un Ķīnā, kur klimata politikai ir mazāk stingras prasības nekā ES. Tas rada jautājumu: vai mēs zaudējam elektrību un klimatu ātrāk, nekā spējam iedomāties? Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) pat prognozē, ka AI uzplaukuma rezultātā datu centru elektroenerģijas pieprasījums dubultosies. Reāla problēma, kas skar mūs visus.

AI ūdens puse

Acīmredzams ir arī ūdens patēriņa jautājums. Kurš būtu domājis, ka, runājot ar tērzēšanas robotu, tiks patērēti aptuveni 500 mililitrus ūdens? Piemēram, apmācot AI modeļus, piemēram, ChatGPT-3, ir patērēti vairāk nekā 5,4 miljoni litru ūdens. Lielākā daļa no tā tika izmantota datu centru dzesēšanai. Saskaņā ar Tagesschau dzesēšanai bija nepieciešami 700 000 litru ūdens. Datu centrā IT sistēmas patērē visvairāk elektrības, bet dzesēšana ir lielākais enerģijas patērētājs. Apburtais loks, kas ietekmē arī mūsu ūdens patēriņu.

Ne tikai elektrība, bet arī ūdens būs vērtīga prece nākotnē, ja turpināsim sekot pašreizējām AI attīstības tendencēm. Un kāda ir situācija ar emisijām? Pašlaik tehnoloģiju uzņēmumu radītā CO2 emisiju novirze uz valstīm ar mazāk stingru klimata politiku joprojām ir mērena. Bet mēs nevaram nenojaust, ka tas mainīsies, palielinoties izmaksu spiedienam. Deutschlandfunk norāda uz risku, ka tas apdraudēs Eiropas klimata politiku. Sociālais taisnīgums enerģijas izmantošanā? Diez vai kāds no mūsu tematiem šajās debatēs ir jāpievērš lielāka uzmanība.

Ceļš uz ilgtspējību

Vēl viens aspekts, ko nevajadzētu aizmirst, ir atjaunojamās enerģijas svarīgā loma. Vācijā atjaunojamo energoresursu īpatsvars 2023. gadā bija 56 procenti, savukārt Dānija un Norvēģija patiešām ir priekšā ar 80,2 procentiem un pat 99 procentiem. Taču ir jāpaaugstina arī šo resursu izmantošanas efektivitāte. Tādi uzņēmumi kā Microsoft un Google cenšas panākt oglekļa neitralitāti līdz 2030. gadam, kas uzsver ilgtspējīgas prakses ievērošanu.

Kur mēs dosimies, ja tehnoloģiju giganti turpinās izplatīties, neņemot vērā vidi? Datu centru ilgtspējība ir ne tikai sirdsapziņas jautājums, bet arī ekonomiska nepieciešamība. Nākotne izšķirs, vai mēs nonāksim pie zaļas vai pelēkas pēdas. Kurss ir jānosaka tagad, lai AI nekļūtu par klimata slepkavu!