Drošības izmaksas pieaug: Ziemassvētku tirdziņi ir apdraudēti! Pašvaldības meklē palīdzību!

Drošības izmaksas pieaug: Ziemassvētku tirdziņi ir apdraudēti! Pašvaldības meklē palīdzību!

Ziemassvētku tirdziņš – maģisks mūsu ziemas tradīciju elements – saskaras ar arvien lielāku izaicinājumu. Pilsētu mēri un atbildīgie runā par finansiālo slogu, ko viņiem uzliek drošības prasības. Tā kā novembra vidū Vācijā pilnā sparā rit Ziemassvētku tirdziņu celtniecība, pieaugošās drošības izmaksas rada nenoteiktību. Pieaug prasību skaits drošības koncepcijām, kas ne tikai noslogo reģionu budžetus, bet arī apdraud tirgu nākotni. MDR ziņots.

"Izmaksas nav milzīgas," saka mērs, kurš jūtas spiests veikt atbilstošus pasākumus. Lai tradicionālie pasākumi, piemēram, Ziemassvētku tirdziņi, varētu turpināties arī turpmāk, valsts valdība uzsākusi palīdzības programmu, kas atbalsta pašvaldības ar līdz pieciem miljoniem eiro. Šajā programmā vismaz trim pašvaldībām ir jāapvienojas, lai rosinātu karnevālu gājienu, šaušanas festivālu un Ziemassvētku tirdziņu drošības projektus. Ideja ir tāda, ka maksimālajām dotācijām 500 000 eiro vienam projektam vajadzētu mazināt finansiālo slogu.

Augstas drošības prasības un to sekas

Kā Merkurs skaidro, pēdējos gados ir ievērojami palielinājušies drošības pasākumi. Terorisma apkarošana jo īpaši prasa lielas investīcijas, jo atbildībai par drošību nav jāguļ uz pašvaldību pleciem, bet gan jāuzņemas valstij. Tas nozīmē, ka daudzas pilsētas un privātie organizatori saskaras ar finansiālām problēmām. Vācijas šovmeņu asociācijas kritika ir skaidra: pārmērīgi drošības pasākumi apdraud ne tikai Ziemassvētku tirdziņus, bet arī darba vietas.

Piemērs no Ziemeļreinas-Vestfālenes parāda, cik nopietna situācija var kļūt: Ziemassvētku tirdziņš Overratā bija īsā laikā jāatceļ pārmērīgo izmaksu dēļ. Pat ja valsts mēroga tirgi netiek atcelti, spiediens uz pilsētām joprojām ir augsts. Rūpes par apmeklētāju drošību un labsajūtu ir mūsu galvenā prioritāte.

Ziemassvētku tirdziņu nākotne

Jo īpaši mazos Ziemassvētku tirdziņi saskaras ar augstām prasībām. Šeit ir jāievēro arī drošības pasākumi, piemēram, piebraucamie ceļi, evakuācijas ceļi un betona balsti - bieži vien uz ienākumu rēķina. Dažos gadījumos pilsētas jau ir sākušas pārdēvēt savus tirgus par “gardēžu tirgiem”, lai iegūtu vienkāršotas atļaujas. Tomēr priekšplānā ir jāizvirza reģionālā virtuve, savukārt mākslai un amatniecībai un skatuvēm ir mazāk vietas kommunal.de ziņots.

Tā vietā, lai apslāpētu tradicionālo Ziemassvētku tirdziņu kultūru, drošības koncepcijām būtu jāveicina tikšanās un saliedētība. Ziemassvētku tirdziņu atzīšana par nemateriālo kultūras mantojumu varētu palīdzēt tos aplūkot ne tikai kā ekonomiski, bet arī kultūrvēsturiski vērtīgus. Drošības fonds, ko finansē no kultūras un tūrisma budžetiem, varētu būt iespējams risinājums, kā samazināt finansiālo slogu pašvaldībām, vienlaikus palielinot drošību.

Ar labu radošo risinājumu prasmi, Ziemassvētku tirdziņi Vācijā arī turpmāk varētu ieņemt nozīmīgu vietu ziemas sezonā un piesaistīt gan vietējos, gan tūristus. Taču atbildīgo pienākums ir saglabāt līdzsvaru starp drošību un tradīcijām.