Milzu sirseņi ligzdo tuvu: eksperti brīdina par ligzdām!

Milzu sirseņi ligzdo tuvu: eksperti brīdina par ligzdām!

Rudenīgajā Ķelnē ir pamats bažām, jo ​​Āzijas sirsenis arvien biežāk nonāk virsrakstos. Nesenajā Merkur ziņojumā ir aprakstīta neparastā sirsenes ligzda ar aptuveni vienu metru diametru, kas tika atklāta Zoerselā, Beļģijā. Šī ligzda var radīt līdz 500 jaunām karalienēm, kas var radīt satraucošu ietekmi uz vietējo savvaļas dzīvi. Rudenī, kā skaidro biologs Tims Adriaens, šādas ligzdas bieži vien izkrīt no kokiem pēc tam, kad vasaras mēnešos nemanāmi aug.

Āzijas sirsenis, kas Eiropā atrodas kopš 2004. gada, ir strauji izplatījies pēc tam, kad uz keramikas no Šanhajas ieradās Dienvideiropā. Kopš tā laika tas ir sasniedzis ne tikai Franciju, bet arī kaimiņvalstis, piemēram, Ungāriju un Slovākiju. Šiem agresīvajiem kukaiņiem ir postoša ietekme uz lauksaimniecību un biškopību, jo tie īpaši medu un savvaļas bites, apdraudot apputeksnēšanu un līdz ar to bioloģisko daudzveidību.

Draudi biškopjiem un bioloģiskajai daudzveidībai

Āzijas sirsenis ir nopietna problēma biškopjiem. Tādas pilsētas kā Manheima, Heidelberga un Zārbrikene pašlaik skāruši sirseņu uzbrukumi, kas nopietni iznīcina bišu saimes. Francijā ir ziņots, ka sirsenis ir atbildīgs par 20 līdz 50 procentiem medus bišu nāves gadījumu. Lai gan veseli cilvēki parasti nav pakļauti akūtam riskam – būtu nepieciešami vismaz 500 līdz 1000 dzēlienu, lai nopietni kaitētu veselam pieaugušajam – inde īpaši satrauc alerģiju slimniekus.

Ir pasākumi šīs invazīvās sugas apkarošanai, taču ar tiem bieži vien nepietiek. ES 2014. gadā ieviesa regulu par invazīvām svešzemju sugām, kas paredz pasākumus izplatības ierobežošanai, taču līdz šim nav izdevies nodrošināt ilgtspējīgu risinājumu. Piemēram, Francijā ir izstrādāti plāni cīņai pret invazīvām sugām, taču sirseņu populācijas pieaugums turpinās, neskatoties uz šiem pasākumiem.

Vadlīnijas, kā rīkoties ar sirsenu ligzdām

Speciālisti iesaka saglabāt mieru, atklājot sirsenes ligzdu. Atklājuma fotogrāfija jāuzņem un jāiesniedz, izmantojot ziņošanas portālu. Neatļauta izvešana ir bīstama, un tā ir jāatstāj atbildīgajām vides iestādēm.

Lai gan Āzijas sirsenis ik gadu rada ievērojamu daudzumu kaitēkļu - katrā kolonijā tiek apēsti aptuveni 11 kilogrami kukaiņu - šīs sugas dzīvotne Eiropā nepārtraukti pieaug. Pirmās ligzdas jau pamanītas Saksijā-Anhaltē, radot bažas par tālāku izplatību. Pētnieku komanda strādā pie jaunas slazdošanas sistēmas, kas izmantos feromonus, lai efektīvāk apkarotu sirseņus. Tomēr sirsenes biotops izrādās pārāk liels pilnīgai izskaušanai, tāpēc jākoncentrējas uz populācijas samazināšanu, lai samazinātu ietekmi uz lauksaimniecību un bioloģisko daudzveidību.

Ķelnei un apkārtējiem reģioniem ieteicams sekot līdzi notikumu attīstībai. Āzijas sirsenes izplatība varētu apdraudēt ne tikai vietējo bišu populāciju pastāvēšanu, bet arī būtiski ietekmēt dabu kopumā.