Bezmaksas dzeramais ūdens: šādi Drēzdene pasargājas no karstuma viļņa!

Bezmaksas dzeramais ūdens: šādi Drēzdene pasargājas no karstuma viļņa!

Ar karstajiem laikiem, ar kuriem šogad atkal saskaramies, bažas par veselību atkal ir lielas. Kā uzsver Drēzdenes veselības departaments, pašreizējie karstuma viļņi rada nopietnu risku. Pagājušajā gadā Drēzdenē reģistrētās temperatūras - kopumā 25 karstas dienas ar virs 30 grādiem - bija otrs augstākais rādītājs kopš rekordu sākuma 1961. gadā. Šajā kritiskajā situācijā pilsēta uzsāka informatīvu kampaņu, lai ne tikai atvieglotu iedzīvotājiem piekļuvi dzeramajam ūdenim, bet arī parādītu preventīvus pasākumus pret karstuma radītajām briesmām. Vietnēs www.dresden.de/wärme un www.dresden.de/trinkbrunnen Ir kartes ar dzeramā ūdens strūklaku un uzpildes staciju atrašanās vietām, kur var piepildīt pudeli ar svaigu ūdeni.

Veselības mērs Dr. Kristīne Klaudia Kaufmane ir pārliecināta: "Bezmaksas dzeramā ūdens piegāde ir daļa no sabiedriskajiem pakalpojumiem un ir īpaši svarīga, ņemot vērā klimata pārmaiņas." Šobrīd Drēzdenē ir ne tikai vienpadsmit publiskās dzeramā ūdens strūklakas, bet arī ap 80 uzpildes staciju veikalos, kafejnīcās un valsts iestādēs. Šīs infrastruktūras ir paredzētas īpaši neaizsargātu grupu, piemēram, bērnu, senioru un bezpajumtnieku, aizsardzībai un dehidratācijas novēršanai. Tāpat kampaņā sniegti padomi, kā labāk uzvesties karstajās dienās, lai novērstu veselības problēmas.

Klimata pārmaiņas: pieaugošs izaicinājums

Taču dzeramā ūdens apgāde nav vienīgais aktuālais jautājums. Klimata pārmaiņām ir arī tiešas sekas uz veselību. Saskaņā ar analīzi, ko veica Deutschlandfunk Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņojusi, ka klimata pārmaiņas ir lielākais drauds cilvēku veselībai. Paaugstinoties globālajai temperatūrai, pēdējā laikā par 1,55 grādiem pēc Celsija virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa, robežas starp sezonālajām temperatūrām kļūst neskaidras, palielinot karstuma viļņu biežumu un intensitāti.

Īpaši tas skar gados vecākus cilvēkus un cilvēkus ar iepriekšējām slimībām. Eiropā no karstuma izraisītām komplikācijām vien 2023. gada vasarā nomira vairāk nekā 47 000 cilvēku, bet Vācijā – aptuveni 3000 cilvēku. Roberta Koha institūts (RKI) atbalsta šo informāciju un strādā pie ar klimata aizsardzību saistītiem veselības jautājumiem. Izšķirošie jautājumi ir ne tikai tiešie karstuma riski, bet arī netiešās sekas, piemēram, slimību izplatība, ko izraisa invazīvās sugas, piemēram, Āzijas tīģerodi, kas var pārnēsāt tropiskās slimības.

Padomi karstajai sezonai

Drēzdenes pilsēta koncentrējas uz izglītību un profilaksi. Iedzīvotājiem tiek piedāvāta ne tikai piekļuve ūdens avotiem, bet arī padomi, kā pasargāt sevi gan no karstuma, gan no jauniem veselības apdraudējumiem. Pilsētas kartes mobilā versija ļauj cilvēkiem pašiem pārbaudīt savu atrašanās vietu un atrast tuvāko dzeramā ūdens avotu. Ir vērts izmantot šos resursus, lai stātos pretī karstumam ne tikai ar vēsu prātu, bet arī labi hidratētu.

Ņemot vērā klimata pārmaiņu radītos draudus veselībai, ir svarīgi, lai katrs cilvēks domā par sevi un citiem. Pielāgošanās šīm pārmaiņām varētu būt ļoti svarīga, lai samazinātu ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaitu, un informācija un atbilstoša infrastruktūra ir būtiska, lai to panāktu.