Gērlics šokēts: Fašisma upuru memoriālā sadedzinātas grāmatas!

Gērlics šokēts: Fašisma upuru memoriālā sadedzinātas grāmatas!

Gērlicā brūns pavēderis nokļuva virsrakstos: pie fašisma upuru piemiņas memoriāla dega šokējoša grāmata. Mērs Oktavians Ursu ir sašutis un pieprasa konkrētas sekas. Paziņojumā CDU politiķis uzsvēris nepieciešamību saukt atbildīgos pie atbildības. "Gērlicā šādas darbības nevar pieļaut," sacīja Ursu, kurš arī nosūtīja nerimstošu brīdinājumu piemiņas kultūrai.

Policija postošo aktu atklāja pagājušās ceturtdienas vakarā. Nezināmi vainīgie sadedzināja vairākas grāmatas, kuru raksturs pagaidām nav zināms. Par laimi, pats piemineklis palika neskarts, taču darbība ir draudīgs atgādinājums par 1933. gada grāmatu dedzināšanu, kas tiek uzskatīta par ļaunāku noziegumu priekšteci. "Tas ir uzbrukums intelektuālajai brīvībai," uzsvēra Ursu. Valsts drošības iestāde jau sākusi izmeklēšanu.

Uz atceres fona

Incidents noticis jūtīgā laikā, jo 2023. gada 27. janvāris bija nacionālsociālisma upuru piemiņas diena. Tajā dienā Ķelnes pilsētas prāvests Roberts Kleine nolika ziedu pušķi pie Edītes Šteinas pieminekļa, kas arī piemin nežēlīgos noziegumus. "Mums ir jāizmanto upuru piemiņa, lai uzņemtos atbildību un nenovērstu skatienu," brīdināja Kleine, atgādinot par 6 miljoniem ebreju un daudzām citām paaudzēm, kuras tika noslepkavotas kopā ar viņu pārliecību.

Ar Holokausta atceres dienu saistītās domas un piemiņas atgādina solidaritāti un dialogu, lai turpmāk pretdarbotos šādiem notikumiem. "Mums vienmēr sev jāatgādina par brālību, dialogu, taisnīgumu un mieru," savā lūgšanā sacīja monsinjors Kleine.

Piemineklis un tā vēsture

Memoriālam Vilhelms laukumā, kur notika grāmatu dedzināšana, ir notikumiem bagāta vēsture. Kopš 1948. gada tā ir bijusi fašisma upuru piemiņas vieta. Pats laukums atrodas ērtā vietā starp pilsētas centru un dzelzceļa staciju un tika izveidots 1849. gadā. Piemineklis, kas sākotnēji tika uzcelts 1895. gadā, piemin feldmaršalu Albrehtu fon Rūnu, taču kopš tā laika laukums ir kļuvis par piemiņas vietu. Tas kļuva par upuri metāla ziedojumam 1942. gadā un tagad ir galvenais piemiņas prasību kontaktpunkts.

Gērlicas notikumi un to pavadošās domas par piemiņas kultūru veido saikni ar pastāvīgajiem izaicinājumiem, ar kuriem mūsu sabiedrība saskaras, risinot pagātnes jautājumus. Sadedzinātu grāmatu spoku attēls ir brīdinājuma zīme: mēs nekad nedrīkstam aizmirst notikušo un jādara viss, kas mūsu spēkos, lai vēsture neatkārtotos.

Sīkāka informācija par grāmatu dedzināšanu un veiktajām izmeklēšanām atrodama ziņojumā, ko sniedz Spogulis.

Lai iegūtu plašāku informāciju par piemiņas pasākumu Ķelnes arhidiecēzē, lūdzu, apmeklējiet vietni Ķelnes arhidiecēze.

Mūsu domas ir ar visiem, kas cieta no nacionālsociālisma šausmām. Vienotība sabiedrībā ar atskatu uz tumšo vēsturi nozīmē arī cīņu par cilvēcības un brīvības vērtībām – katru dienu.

Lai uzzinātu jaunākos notikumus par šo tēmu, sekojiet līdzi ziņojumam no MDR.