Magdeburga cīņā par čipsiem: krīze, iespējas un politiskie riski!

Magdeburga cīņā par čipsiem: krīze, iespējas un politiskie riski!

Laikmetā, kad mikroshēmas ir būtiskas lielākajai daļai ierīču, piemēram, automašīnām, veļas mašīnām un viedtālruņiem, aicinājums palielināt pusvadītāju ražošanu Eiropā ir skaļāks nekā jebkad agrāk. Tomēr augsto tehnoloģiju parks Magdeburgā, kura mērķis ir stiprināt mikroshēmu nozari šajā valstī, saskaras ar izaicinājumiem. Šajā kontekstā Saksijas-Anhaltes darba devēju asociācijas prezidents Marko Langhofs izceļ problēmas pusvadītāju iepakošanas jomā, kas, pēc viņa teiktā, ir ļoti darbietilpīga. "Daudzi pusvadītāji pašlaik tiek nosūtīti uz Ķīnu, neatgriežoties," viņš sūdzas. Tomēr šī atkarība ietver ne tikai ekonomiskus, bet arī politiskus riskus, kā brīdina Langhofs. Viņa skepse saistās arī ar bieži vien grūtajām sarunām starp lielo korporāciju iepirkumu nodaļām, kas ne vienmēr veicina piegādes ķēžu dažādošanu.

Saksijas-Anhaltes ekonomikas ministrs Svens Šulce uzskata, ka Eiropas ekonomika saskaras ar lieliem izaicinājumiem. "Infrastruktūras un ražošanas izmaksas Eiropā ir augstākas nekā daudzos citos reģionos, un tas tieši ietekmē cenas patērētājiem," viņš norāda. Šis fakts ir īpaši skaidrs, ja ņem vērā, ka tikai neliela daļa pasaules mikroshēmu ražošanas pašlaik notiek ES. Šī atkarība no ārvalstu ražošanas vietām ir problēma, kas kopš pandēmijas ir kļuvusi sprādzienbīstamāka.

Ģeopolitiskie pamatnosacījumi

Ģeopolitiskais klimats pēdējos gados ir mainījies, kas būtiski ietekmē pasaules pusvadītāju tirgu. Koronas pandēmija jau ir izraisījusi krasus piegādes pārtraukumus. Taivānā, Dienvidkorejā, Ķīnā un Japānā tiek ražota lielākā daļa pasaules pusvadītāju ražošanas, un Taivānā 2020. gadā ir 63% no pasaules lietuvju jaudas. Ģeopolitiskā spriedze starp Ķīnu, Taivānu un ASV pastiprina bažas par turpmākiem traucējumiem, liekot uzņēmumiem veikt pasākumus, lai nodrošinātu piegādes ķēdes, piemēram, noliktavu dažādošanu. "Lai izdzīvotu starptautiskajā konkurencē, ir nepieciešams politiskais atbalsts," piebilst Langhofs.

Lai risinātu šo problēmu, ES 2023. gada septembrī nāca klajā ar ES mikroshēmu likumu. Mērķis ir mobilizēt ieguldījumus pusvadītāju nozarē un līdz 2030. gadam palielināt ražošanas jaudu līdz 20% no pasaules tirgus. Vācijā pusvadītāju nozarei jau ir plānots finansējums 20 miljardu eiro apmērā. Tas ir salīdzināms ar ASV, kas piedāvā 39 miljardu dolāru subsīdijas jaunām ražotnēm. Taču, neskatoties uz šiem centieniem, vēlme investēt Eiropā joprojām ir ierobežota nelabvēlīgo apstākļu dēļ, kā norāda Šulce.

Perspektīva un iespējas

Magdeburgas augsto tehnoloģiju parkam ir potenciāls kļūt par svarīgu vietu mikroshēmu ražošanai Eiropā, ko gan ekonomikas ministri Šulce, gan Langhofs ir skaidri apliecinājuši. Atrašanās vieta varētu palīdzēt palielināt novatorisko spēku mikroelektronikā un tādējādi nodrošināt ne tikai reģionālo, bet arī Eiropas konkurētspēju. "Pastāv jautājumi, vai mēs mācīsimies no krīzēm, ko mums ir parādījuši pēdējie gadi, un vai uzņēmumi ir gatavi dažādot piegādes ķēdes," norāda Langhofs.

Kopumā būs svarīgi pieņemt gan politiskus, gan ekonomiskus lēmumus, kas nodrošinās, ka Eiropai ir ne tikai teikšana globālajā pusvadītāju ražošanā, bet arī spēcīga ietekme. Nākamie gadi būs izšķiroši, lai liktu stabilus pamatus neatkarīgai un izturīgākai mikroshēmu nozarei, kas spēs stāties pretī nākotnes izaicinājumiem. Daudzsološā Magdeburgas augsto tehnoloģiju parka pieeja ir solis pareizajā virzienā, bet arī norāde, ka darāmā vēl ir daudz.