Meisenes kandidāti: kurš būs mērs? Vēlēšanas tuvojas!
Mēra vēlēšanas notiks Meisenā 2025. gada 7. septembrī. Tiek uzņemti trīs kandidāti.

Meisenes kandidāti: kurš būs mērs? Vēlēšanas tuvojas!
Gatavošanās mēra vēlēšanām Meisenē rit pilnā sparā. Pilsētas pašvaldības vēlēšanu komiteja otrdien sapulcējās, lai izskatītu kandidātu iesniegtos dokumentus. Visi trīs kandidāti ir saņēmuši zaļo gaismu un tagad var gatavoties vēlēšanām 7. septembrī. Apstiprinātie kandidāti ir Renē Jurišs no AfD, Martins Bārmans no FDP un neatkarīgais Markuss Reners, kurš iesniedzis nepieciešamos 100 atbalsta parakstus. Saskaņā ar vietni diesachsen.de, nākamā pašvaldības vēlēšanu komitejas sēde ir paredzēta 8. septembrī. Tur tiks noskaidroti vēlēšanu rezultāti un laipni aicināti interesenti.
Kas notiek, ja pirmajā balsošanas kārtā neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo vairākumu, kas pārsniedz 50 procentus derīgo balsu? Šajā gadījumā otrā balsošanas kārta notiks 28. septembrī. Tas iespējams saskaņā ar pašvaldības nolikuma nosacījumiem, kas nosaka, ka mēra vēlēšanas notiek reizi astoņos gados un ka vēlēšanas var notikt ne agrāk kā trīs mēnešus pirms un ne vēlāk kā mēnesi pirms pilnvaru termiņa beigām. Ulm.de arī informē, ka vietējā dome var pasūtīt arī publisku pretendentu prezentāciju, kurā kandidāti var prezentēt sevi un atbildēt uz sabiedrības jautājumiem.
Vēlēšanu procedūra Meisenē
Vēlēšanu sistēma Vācijā paredz tiešu un aizklātu balsošanu, kas ir nostiprināta Pamatlikumā. Pieteikumus vēlēšanām var iesniegt nākamajā dienā pēc darba sludinājuma, kam jāpievieno dažādi dokumenti, piemēram, atbilstības sertifikāts, kā paskaidrots bpb.de. Lai kandidāts tiktu ievēlēts, viņam nepieciešams balsu vairākums. Ja būs vēlēšanas otrā kārta, tās notiks pēc vienkāršā vairākuma principa. Neizšķirta gadījumā izšķir lozes.
Jaunā mēra izvēli veic vietējā dome, kas ievēlēto personu uzņemas saistības un ieceļ pagaidu civildienesta amatā. Vēlētājiem ir arī iespēja brīvā rindā vēlēšanu zīmē ierakstīt jebkuru personu. Tas nodrošina zināmu elastību un sniedz iedzīvotājiem iespēju paust savu gribu individuāli.
Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās Vācijā bieži vien ir zemāka nekā štata vai federālajās vēlēšanās. Tomēr vēlētāji bieži vien ir gatavi atbalstīt mazākas partijas vai pilsoņu iniciatīvas, kas veido vēlēšanu dinamiku. Šmits arī skaidro, ka vēlēšanas lielā mērā ietekmē vietējie jautājumi, jo daudzi pilsoņi koncentrējas uz kandidātu personīgajām interesēm. Joprojām ir aizraujoši redzēt, kā vēlētāji lems septembrī un kurš jautājums izšķiroši ietekmēs sacensību norisi.