Suche
Mein Konto
Pirna saskaras ar finanšu krīzi: 30 miljoni eiro mīnus 2024. gada budžetā!
Saksijas Šveices-Austrumu Rūdas kalnu apgabals 2024. gadā sagaida 30 miljonu eiro deficītu; Apgabala administrators pieprasa Saksijas finansiālu atbalstu.
Pirna saskaras ar finanšu krīzi: 30 miljoni eiro mīnus 2024. gada budžetā!
Saksijas Šveices austrumu Rūdas kalnos finansiālā situācija kļūst arvien satraucošāka. Rajona budžetā 2024. gadam paredzēts deficīts 30 miljonu eiro apmērā. Apgabala administrators Maikls Geislers (CDU) brīdina, ka nepietiekamu finansējumu vietējā līmenī vairs nevar uzskatīt par īstermiņa problēmu. Iedzīvotāji pamatoti sagaida efektīvu pārvaldi un stabilu infrastruktūru, taču izdevumi ievērojami pārsniedz ienākumus, kamēr rezerves tiek arvien vairāk izlietotas. Deficīts turpinās pieaugt tikai tad, ja netiks veikti steidzami pretpasākumi, kā ziņo Borkener Zeitung.
Pašreizējos apstākļos rajons un pašvaldības saskaras ar daudziem uzdevumiem, bet saņem tikai neadekvātu atlīdzību gan no federālās valdības, gan no Saksijas brīvvalsts. Geislers skaidri norāda, ka turpmāku uzdevumu nodošana vairs nav pieņemama, un aicina intensīvāk un strukturālāk finansēt sociālo slogu no valsts puses. Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, rajona administrators aicina pašreizējās neskaidrās situācijas vietā atgriezties pie stabilas finanšu politikas.
2025. gada budžeta plānošana
Rajons savus ienākumus finansē, izmantojot dažādus piešķīrumus, izmaksu kompensācijas un darbības maksu. Pārsteidzoši ir tas, ka aptuveni 54 procentus no rajona ienākumiem veido piešķīrumi no Saksijas brīvvalsts. Lai nodrošinātu pašvaldības uzdevumus un vienlīdzīgu iedzīvotāju nodrošinājumu, budžetā ir paredzēta rajona nodevas likme 37,41 procenta apmērā, kas ir pieaugums par 2,51 procentu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Pašvaldību finansiālais stāvoklis
Tomēr izaicinājumi neaprobežojas tikai ar rajonu. Saksijas Pilsētu un pašvaldību asociācija (SSG) nesen publicēja pusgada bilanci, kurā redzams satraucošs kopējais pašvaldību budžeta deficīts 871 miljona eiro apmērā 2025.gadam - jauns negatīvs rekords, kas pārsniedz iepriekšējo 682 miljonus eiro. Galvenie šī posta cēloņi ir personāla un sociālo izdevumu pieaugums, kā arī ienākumu samazināšanās. Trešajā ceturksnī tarifu paaugstināšanas dēļ gaidāms turpmāks tēriņu pieaugums. Apmēram puse no deficīta vien ir attiecināma uz lielajām pilsētām Drēzdeni, Leipcigu un Hemnicu, kuru zaudējumi kopā pārsniedza 421 miljonu eiro, savukārt lauku rajoni cieta zaudējumus 193 miljonu eiro apmērā, kā [MDR](https://www.mdr.de/nachrichten/sachsen/kommunen-rechner.html-kritik0-finandzen-1 report0
Ņemot vērā šīs drūmās prognozes, pašvaldības steidzami aicina sniegt atbalstu no štata un federālajām valdībām, lai novērstu finanšu robus un vēl vairāk neapdraudētu iedzīvotāju uzticību pārvaldes darbībai. Tātad problēmas ir lielas, un risinājums kļūst arvien steidzamāks.