Jauns pareizrakstības dēlis: solis pret tumšo pagātni!

Jauns pareizrakstības dēlis: solis pret tumšo pagātni!

Kaut kas notiek pareizrakstības dēļu pasaulē Vācijā. 2025. gada 28. oktobrī ir pienācis laiks aplūkot izmaiņas, kas notikušas kopš jaunā pareizrakstības tablo ieviešanas 2022. gada maijā. Vācijas Standartizācijas institūts šeit ir izteicis skaidru paziņojumu un arī veicis rūgtu vēsturisku aprēķinu. Šī reforma bija vairāk nekā tikai kosmētisks uzlabojums; tas bija nepieciešams solis, lai noskaidrotu vecās pareizrakstības dēļa noslogoto pagātni, kas tika mainīta nacistu laikā. Vecajai metodei bija raksturīgas antisemītiskas iejaukšanās, un daudzi lietotie vārdi bija politiski motivēti un tiem nebija nekāda sakara ar godīgu dzimuma pārstāvību.

Jaunajā pareizrakstības dēlī, kurā tagad tiek izmantoti vācu pilsētu nosaukumi, tādi nosaukumi kā “Antons” ir aizstāti ar “A for Aachen”. Šīm pārmaiņām vajadzētu ne tikai attālināties no vēsturiskā spiediena, bet arī iekļauties mūsdienu laikmetā. Pilsētu nosaukumu izvēle tiek veikta arī pēc labi zināmām transportlīdzekļu numura zīmēm, kas praktiski noder. Dr. Maikls Blūms, antisemītisma komisārs Bādenē-Virtembergā, aktīvi aģitēja par šo reformu. Jaunais galds ir paredzēts, lai pārtrauktu mūsdienu sistēmu un atstātu vecās, novecojušas tradīcijas.

Pretestības un pieņemšanas problēmas

Taču ne visi ir priecīgi par reformu. Neskatoties uz pūlēm, joprojām ir daudz cilvēku, kas dod priekšroku vecajai pareizrakstības dēlim. Tādas iestādes kā policija un ugunsdzēsības dienesti bieži pieturas pie savām pārbaudītajām sistēmām, kas apgrūtina jauno noteikumu plašu pieņemšanu. Daudzi uzņēmumi arī izvairās no izmaiņām, jo ​​uzskata, ka pūles ir pārāk lielas. Tas ir īpaši žēl, jo starptautiskajos standartos, piemēram, NATO alfabētā, tiek izmantoti skaidri un saprotami termini, lai izvairītos no pārpratumiem.

Liela daļa debašu ir par pareizrakstības dēļa vēsturisko dimensiju. Kopš 1933. gada nacionālsociālisti no valdes bija svītrojuši visus vācu-ebreju vārdus. Reformētie nosaukumi bija paredzēti ne tikai pagātnei, bet arī Veimāras pareizrakstības tāfeles simboliskai atjaunošanai. Bija pēdējais laiks apšaubīt šādu nosaukumu lietojumu un ieviest jaunu, iekļaujošu sistēmu.

Ieskats nākotnē

Jaunajai pareizrakstības padomei ir potenciāls mainīt priekšstatu par vēsturi un identitāti Vācijas sabiedrībā. Jāskatās, kā cilvēki reaģē uz reformētajiem nosaukumiem un vai valde tiešām tiks pastāvīgi integrēta ikdienas dzīvē. Digitālās uzklausīšanas procedūra varētu izraisīt plašu diskusiju, kas ietver arī iedzīvotāju viedokļus. Mērķis ir ne tikai tehniskas izmaiņas, bet arī sociāla konfrontācija ar savu vēsturi.

Šī reforma ir viens solis sarežģītā un izaicinošā procesā, kas parāda: valoda un rakstīšana ir kas vairāk nekā tikai saziņas līdzekļi – tie ir arī mūsu kultūras un kolektīvās atmiņas nesēji.