Erfurte zem spiediena: lielākais karstuma stress Tīringenē!

Erfurte zem spiediena: lielākais karstuma stress Tīringenē!

Vasaras karstums arī rada arvien lielākas problēmas mūsu pilsētās: Kā pašlaik ziņo Thüringen24, Vācijas karstuma analīzi publicējusi Vācijas vides Aid. Jo īpaši Erfurtē šis jautājums tika uztverts nopietni un saņēma dzelteno kartīti par vidēju karstuma stresu. Salīdzinot ar 190 pilsētām ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, Erfurte nav viena, jo karstuma ietekmes indekss liecina par satraucošu situāciju visā Tīringenes reģionā.

Ar indeksa vērtību 15,89 Erfurtei ir augstākais siltuma ietekmes indekss Tīringenē. Ja salīdzina skaitļus, tad karstuma statistikā ir arī Gera ar vērtību 14,41, Veimāra ar 14,39 un Jena ar 14,38. Šajās pilsētās laikā no 2021. līdz 2024. gadam vidējā temperatūra būs aptuveni 34 grādi pēc Celsija, uzsverot nepieciešamību pēc klimata pielāgošanās pasākumiem. Tīringenes līderi cieš no augsta līmeņa virsmas blīvējuma, kas Erfurtē ir gandrīz 45 procenti.

Zaļās zonas un siltuma rīcības plāni

Saskaņā ar pētījumu vairāk nekā 12 miljonus cilvēku Vācijas pilsētās ietekmē ārkārtējs karstuma stress. Papildus temperatūrai siltuma ietekmes indekss ņem vērā arī blīvo blīvējumu un zaļās zonas trūkumu. Kamēr 31 pilsēta saņēma sarkano kartīti par lielu karstuma stresu, 131 pilsēta, tostarp Erfurte, saņēma dzelteno kartīti. Tikai 28 pilsētas var cerēt uz zaļo karti, kas norāda uz zemāku siltuma piesārņojumu, kā savā analīzē (Deutsche Umwelthilfe) ziņo arī Vācijas Vides palīdzības dienests.

Lai risinātu šo izaicinājumu, Tīringenes pašvaldības ir uzsākušas klimata paktu, kas nesen tika paplašināts, iekļaujot 27 miljonus eiro investīcijām klimata aizsardzībā. Daži pasākumi jau tiek īstenoti: Erfurtei tiks izveidots "siltuma tālrunis", kas piedāvās iedzīvotājiem atbalstu, un pilsēta plāno uzstādīt papildu dzeramās strūklakas. Jena īpašu uzmanību pievērš vecāku cilvēku atbalstam, kuri bieži dzīvo vieni un ir īpaši pakļauti riskam karstuma laikā. Savukārt Gera strādā pie visaptveroša pašvaldības siltuma rīcības plāna.

Ceļš uz priekšu

Pastāv lielas bažas par iedzīvotāju veselību, jo Vācijā ik gadu liela karstuma rezultātā mirst aptuveni 3000 cilvēku. Valsts valdība un pašvaldības tiek aicinātas apturēt šo tendenci. Paredzams, ka valsts mēroga siltuma rīcības plāns būs gatavs līdz gada beigām, lai sniegtu skaidrākas vadlīnijas un palīdzību skartajām pilsētām.

Karstums nav tikai īslaicīga parādība, tagad tā ir pastāvīga problēma, kas skar visas dzīves jomas. Statista publicētā pieeja karstuma stresam Vācijas pilsētās liecina, ka nepieciešamība pēc ilgtspējīgiem risinājumiem ir lielāka nekā jebkad agrāk. Tikai darbojoties kopīgi, mēs varam mazināt sekas mūsu pilsētām un to iedzīvotājiem.