Siltuma trauksme Erfurtei: Tīringenes augstākais indekss ir 71!

Siltuma trauksme Erfurtei: Tīringenes augstākais indekss ir 71!

Karstuma viļņi pēdējos gados ir karsti apspriests temats, un ne bez pamata. Saskaņā ar Vācijas Vides palīdzības dienesta (DUH) veikto siltuma pārbaudi, kurā tika analizētas vairāk nekā 190 pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tas liecina, ka pilsētu teritorijas ir īpaši smagi ietekmētas. Tas izriet no dažādiem pētījumiem, kas liecina par satraucošu ārkārtīgi karsto dienu pieaugumu Vācijā. Tīringenes galvaspilsēta Erfurte nav atbrīvota, kā thueringen24.de ziņo. Šeit pilsēta karstuma ietekmes indeksā saņēma dzelteno vērtējumu ar vērtību 15,89, kas nozīmē, ka Erfurte šajā analīzē ierindojas pa vidu.

Salīdzinot ar citām Tīringenes pilsētām, Erfurtei ir augstākais karstuma ietekmes indekss, turklāt augstas vērtības reģistrētas arī Gerā (14,41), Veimārā (14,39) un Jēnā (14,38). Šie skaitļi atspoguļo vidējo virsmas temperatūru 35 grādi pēc Celsija laika posmā no 2021. līdz 2024. gadam. Pilsētas blīvējums, kas Erfurtē ir gandrīz 45%, ir galvenais faktors, kas izraisa temperatūras paaugstināšanos. Gēra seko ar 40%, bet Jēnai un Veimārai katrai ir 37%. Visi šie dati tika novērtēti, izmantojot satelītnavigāciju un oficiālo statistiku, kas vēl vairāk uzsver problēmas steidzamību un atbilstību.

Karstuma briesmas un tiesiskie pasākumi

Šajā kontekstā DUH aicina noteikt minimālās juridiskās prasības zaļajām zonām, lai samazinātu karstuma stresu pilsētu teritorijās. Katru gadu Vācijā lielā karstuma dēļ mirst aptuveni 3000 cilvēku. Ņemot vērā šos satraucošos skaitļus, valsts mēroga centieni izstrādāt siltuma rīcības plānus ir vēl svarīgāki. Tīringenes štata valdība un pašvaldības jau ir veikušas pasākumus, lai risinātu šo problēmu. Klimata pakts starp valsti un pašvaldībām tika pagarināts, un investīcijām klimata aizsardzībā ir pieejami 27 miljoni eiro, kā skaidro duh.de.

Lai risinātu siltuma problēmu, pašvaldības veikušas dažādus pasākumus. Piemēram, Erfurte ir izveidojusi tā saukto “siltuma telefonu”, lai sniegtu ātru informāciju, un plāno uzstādīt papildu dzeramās strūklakas. Jēnā galvenā uzmanība tiek pievērsta vecāka gadagājuma cilvēku atbalstam, kas dzīvo vieni ārkārtējos karstuma viļņos. Savukārt Gēra strādā pie pašvaldības siltumenerģijas pasākumu plāna, savukārt valsts mēroga plāns gaidāms līdz gada beigām.

Siltuma darbības plānu izstrāde

Attiecībā uz ilgtermiņa stratēģiju un siltuma rīcības plānu ieviešanu aptauja liecina, ka 58% Vācijas vietējo pārvalžu ir informētas par ieteicamajiem rīcības soļiem šajā tēmā. Taču aptaujas laikā 2020. gada pavasarī šādus plānus reāli bija īstenojušas tikai četras pašvaldības. Taču aptuveni 50% aptaujāto atradās plānošanas vai projektēšanas fāzē. Nepieciešamība pēc intensīvākas apmaiņas starp federālajām, valsts un vietējām pašvaldībām ir būtiska, lai uzlabotu zināšanas un stratēģijas. Turklāt veselības aizsardzībai pirms karstuma periodiem un karstuma periodos ir jābūt juridiski nostiprinātai kā obligātam pašvaldības uzdevumam.

Rezumējot, karstuma stress ir nopietna problēma tādās pilsētās kā Erfurte un ārpus tās. Informācijas apmaiņa un efektīvu siltuma rīcības plānu izstrāde ir ļoti svarīga iedzīvotāju veselības aizsardzībai. Turpmākā stratēģiju un to īstenošanas pārskatīšana varētu parādīt, cik labi mēs varam tikt galā ar klimata problēmām, kas skar mūs visus. Vairāk par to varat uzzināt [Umweltbundesamt] tīmekļa vietnē (https://www.umweltbundesamt.de/wärmeaktionsplaene-status-quo-sperren).