Karoga strīds Tīringenē: valdība pret AfD — kurš uzvarēs?

Karoga strīds Tīringenē: valdība pret AfD — kurš uzvarēs?

Šobrīd Tīringenē notiek karstas diskusijas par sabiedrisko ēku apzīmēšanu ar karogu. Plānots, ka turpmāk visu iestāžu priekšā pastāvīgi plīvos Tīringenes, Vācijas un Eiropas Savienības karogi. Kā ziņo n-tv.de, šie noteikumi Ministru kabinetam ir jāpieņem nākamajā otrdienā. Par to parlamentā jau izteicies iekšlietu ministrs Georgs Maiers (SPD) un uzsvēris, ka karogi ir kopības un Federatīvās Republikas demokrātisko vērtību simbols.

Valdības koalīcija, kas sastāv no CDU, BSW un SPD, atbalsta šo projektu. Īpaši uzmanības centrā ir AfD. Tas ne tikai liek atteikties no Eiropas karoga pie sabiedriskajām ēkām, bet arī ir pievērsis uzmanību varavīksnes karogam. AfD deputāts Saša Šlesers iebilda, ka ES karogs neatspoguļo valstu suverenitāti, un aicināja stingri ierobežot tā redzamību. Tas pats par sevi ir daļa no likumprojekta, kas uzliktu par obligātu melnā, sarkanā, zelta un Tīringenes karoga izkāršanu.

Opozīcijas reakcijas

Kreiso opozīcija nav īpaši entuziasma par debatēm par karogu. Kreiso spēku deputāts Ronalds Hende apsūdzēja atbalstītājus, ka viņiem ir jāuztraucas par svarīgākiem jautājumiem, nevis karogiem un simbolisku politiku. Šīs pretrunas, kas saistītas ar karogu, Tīringenes partiju ainavā vijas jau vairākas nedēļas.

Vēl viens diskusijā iekļauts aspekts ir Valsts Konstitūcijas aizsardzības biroja Tīringenes AfD klasificēšana kā noteikti labēji ekstrēmisti. Iekšlietu ministrs Maiers asi kritizēja AfD nostāju un lika noprast, ka trīs karogi ir nesaraujami saistīti.

Rechtliche Aspekte und das Urteil

Papildus politiskajām debatēm AfD ir saistīta ar juridisku uztraukumu. Spriedumā teikts, ka publiski raksturot AfD kā pārbaudi vai ekstrēmu gadījumu nav likumīgi. Lai gan šis lēmums vēl nav juridiski saistošs, Tīringenes AfD štata pārstāvis Stefans Melers spriedumu raksturoja kā Konstitūcijas aizsardzības biroja "masveida likuma pārkāpumu". Satversmes aizsardzības biroja prezidents Stīvens Krāmers gan sacīja, ka spriedums viņu nepārsteidz, taču uzskata, ka tas ir sarūgtināts, un uzsvēra caurskatāmības nozīmi aģentūras darbā. Šīs juridiskās norises ieplūst arī politikas debatēs, jo AfD turpina censties konsolidēt un paplašināt savu pozīciju.

Jāskatās, kādi būs turpmākie štata parlamenta komitejas soļi, kuros detalizēti tiks apspriests AfD likumprojekts un valdības partiju priekšlikumi par karodzināšanu. Tuvākās dienas sola vēl vairāk polarizēt viedokļus par šo jautājumu gan politiskajā arēnā, gan plašākā sabiedrībā.