Bīstamas ķīmiskas vielas dzeramajā ūdenī: PFAS apdraud mūsu veselību!

Bīstamas ķīmiskas vielas dzeramajā ūdenī: PFAS apdraud mūsu veselību!

Diskusija par PFAS, tā sauktajām “per- un polifluorētām alkilvielām”, kļūst arvien svarīgāka, jo īpaši, ja runa ir par mūsu dzeramā ūdens iespējamo piesārņojumu. Saskaņā ar Federālās vides ministrijas datiem visā pasaulē ir zināmi aptuveni 10 000 šo ķīmisko savienojumu, un tie ir ražoti kopš 1940. gadiem. Šīs vielas ir ne tikai ugunsdzēsības putu un pannu pārklājumos, bet arī āra apģērbos un pat dažos pesticīdos, kas mūsu vidē nonāk lauksaimniecībā, kā ziņo MDR.

PFAS ir tā sauktās “mūžīgās ķīmiskās vielas”, jo to molekulas sastāv no oglekļa un fluora atomiem, kas ir ārkārtīgi izturīgi pret apkārtējās vides ietekmi. Tas padara tos ūdens, taukus un netīrumus atgrūdošus, kā arī problemātiskus videi un veselībai. Eiropas Vides aģentūra brīdina par veselības apdraudējumiem, ko var radīt PFAS, tostarp par aknu bojājumiem, vairogdziedzera slimībām un pat vēzi. Šī problēma pēdējos gados ir izraisījusi pastiprinātu regulējošo darbību pret dažiem kaitīgākajiem savienojumiem.

Noteikumi un limiti

Dažas PFAS ir regulētas kopš 2000. gadu vidus, taču pašlaik pasākumi attiecas tikai uz visvairāk koncentrētiem savienojumiem. Saskaņā ar ECHA informāciju PFOS un tā atvasinājumi saskaņā ar Stokholmas konvenciju tika aizliegti 2009. gadā, un kopš tā laika ES ir turpinājusi paplašināt noteikumus. PFOA un tā sāļi ES ir aizliegti kopš 2020. gada jūlija, savukārt jaunākie notikumi liecina, ka PFHxS ir iekļauts attiecīgajos noteikumos.

Jaunās Eiropas vadlīnijas par dzeramā ūdens kvalitāti stājās spēkā 2021. gada 12. janvārī un noteica augšējo robežu 0,5 µg/l visiem PFAS. Tomēr jāatzīmē, ka regulējums attiecas tikai uz visbīstamākajām vielām, un lielais PFAS skaits, kas vēl nav reglamentēts, ir nopietns izaicinājums.

Koncentrējieties uz veselības apdraudējumiem

Pēdējos gados lielāka uzmanība ir pievērsta PFAS ietekmei uz veselību. Pētījumi liecina, ka PFAS ir konstatēts 97% amerikāņu asins serumā. Iespējamie veselības riski ietver paaugstinātu 2. tipa diabēta risku sievietēm un iespējamo ietekmi uz pubertātes attīstību meitenēm. Pētniecības organizācija Nacionālais vides veselības zinātņu institūts (NIEHS) jau ir pasūtījis daudzus pētījumus, lai labāk izprastu šo ķīmisko vielu ietekmi, kā ziņo NIEHS.

Rezumējot, PFAS problēmai ir tālejoša ietekme uz mūsu veselību un vidi. Ir svarīgi ne tikai veikt regulējošus pasākumus, bet arī veicināt sabiedrības izpratni par šo ķīmisko vielu kaitīgumu. Mums visiem ir jākoncentrē uzmanība uz šo sarežģīto jautājumu, lai nākamās paaudzes varētu dzīvot veselīgākā un drošākā vidē.