Sociālie izdevumi Tīringenē strauji pieaug: trūkst 1,9 miljardu eiro!

Sociālie izdevumi Tīringenē strauji pieaug: trūkst 1,9 miljardu eiro!

Sociālo izdevumu situācija Tīringenē pēdējos gados ir sasniegusi satraucošu līmeni. Kā thuringen24.de ziņoja, ka bērnu pabalsta, pensiju, iedzīvotāju pabalstu un citu sociālo pabalstu izmaksas pēdējo piecu gadu laikā pieaugušas par vairāk nekā 50 procentiem. Īpaši skarti Nordhauzenas, Gotas, Altenburgas zemes, Vartburgkreisas un Zāles-Orlas-Kreisas rajoni, kuru pieaugums pārsniedz šo atzīmi. Taču pieaugums ir arī nedaudz mazāks par Jēnā, Veimāras zemē, Zāles-Holclandes apgabalā un Eihsfeldes rajonā.

Aplūkojot skaitļus, redzams, ka Tīringenes pašvaldību sociālie izdevumi tikai divu gadu laikā ir palielinājušies par vairāk nekā ceturtdaļu līdz 1,9 miljardiem eiro. Interesanti, ka, lai gan šie izdevumi veido ievērojamu daļu no kopējiem budžetiem, tie joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī. Tomēr dažos rajonos sociālie izdevumi nav pieauguši tik daudz kā kopējie izdevumi, piemēram, Šmalkalden-Meiningenā, Greizā, Sonnebergā vai Sulā.

Publiskie izdevumi un izaicinājumi

Ko tas nozīmē pašvaldību finansēm? Pagājušajā gadā Tīringenes pašvaldības sociālajiem pabalstiem iztērēja katru ceturto eiro, tieši tā mdr.de apraksta, kā rezultātā palielinājās sociālie izdevumi par vairāk nekā 240 miljoniem eiro līdz 2 miljardiem eiro. Pirmām kārtām rajona padomes prezidents Kristians Hergots (CDU) vērš uzmanību uz nestabilo situāciju un raksturo situāciju kā “sociālas sprāgstvielas”. Atsevišķos rajonos sociālie pabalsti patērē pat divas trešdaļas no kopējiem izdevumiem.

Izmaksu kāpumam ir daudz iemeslu: cenu kāpums sociālajās institūcijās, izmaiņas tiesību aktos un pieaugošais to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama aprūpe, palielina izdevumus. Piemēram, Gotas rajons ziņo par sociālo izdevumu pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā par vairāk nekā pieciem miljoniem eiro. Turklāt arvien vairāk tiek apstrīdēta sociālā palīdzība, jo īpaši tāpēc, ka daudzi pansionāta iemītnieki nespēj samaksāt par savām vietām. Tas noved pie tā, ka daudzas pašvaldības skaļi aicina nodrošināt labāku pretfinansējumu no federālajām un štatu valdībām.

Sociālā drošība uzmanības centrā

Kopumā ir tendence bpb.de apstiprināja: 2017. gadā 57,2 procenti no valsts izdevumiem Vācijā tika novirzīti sociālajai drošībai. Pieaugot izdevumiem šajā jomā, rodas jautājums, kā pašvaldības var pārvarēt šos izaicinājumus. Nevar nepamanīt tendenci, ka sociālo izdevumu īpatsvars kopējos budžetos pieaug.

Pieaugošie sociālie izdevumi un aicinājumi tos samazināt skaidri parāda, ka daudzām Tīringenes pašvaldībām ir jāiet smalka robeža starp nepieciešamajiem pakalpojumiem un finansiālo slogu. Tāpēc Vācijas rajona padome aicina pārskatīt sociālos pabalstus, lai nodrošinātu līdzsvaru starp iedzīvotāju prasībām un finanšu resursiem.

Tēma veidos turpmākās politiskās diskusijas, jo sociālās drošības finansēšanas jautājums ir un paliek centrālais sabiedrības jautājums. Uz šī fona būs aizraujoši redzēt, kā situācija attīstīsies tālāk.