Jaunie austrumvācieši lauž stereotipus un pieprasa vienlīdzību!

Jaunie austrumvācieši lauž stereotipus un pieprasa vienlīdzību!

Jaunās balsis no Tīringenes pauž savu viedokli pašreizējā diskusijā par Austrumvācijas identitāti un pastāvošajām atšķirībām starp Austrumvāciju un Rietumvāciju. Mareike (25) no Mīlhauzenes un Pols (26) no Sömmerdas video YouTube kanālā “follow me.reports” iespaidīgi pievērsās stereotipiem pret austrumvāciešiem. Abi liek saprast, ka robežlīnijas ir ne tikai pagātnē, bet jūtamas arī tagadnē. Pols, kurš brauc apkārt sava tēva Trabi, ar lepnumu apraksta savu dzimteni un uzskata, ka šī identifikācija ir daļa no savas identitātes, savukārt Mareike ievieš Austrumvācijas tradīcijas, piemēram, Jugendweihe un slaveno Tīringenes Bratwurst. Coolis ziņo Yarikh, kurš ikdienas dzīves atšķirības starp Austrumvāciju un Rietumvāciju neuztver kā negatīvu, bet gan kā daļu no savas dzīves realitātes.

Bet kādi ir konkrēti izaicinājumi, ar kuriem saskaras austrumvācieši? Atšķirība algās ir skaidri manāma. Vidēji darbinieki austrumos gadā nopelna par 13 000 eiro mazāk bruto nekā viņu Rietumvācijas kolēģi. Un, runājot par mantojumiem, ir arī skaidra aina: kamēr Bavārijā un Bādenē-Virtembergā vidējais mantojuma apjoms pēc nodokļu atskaitīšanas ir 250 000 eiro, tad Austrumvācijā tikai 10 000 eiro. Šie fakti veicina daudzu austrumvāciešu sajūtu, ka viņi ir otrās šķiras pilsoņi – tāda sajūta ir arī 43 procentiem aptaujāto. Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra saskata šeit neatbilstību, kas tiek pastiprināta arī mediju reprezentācijā.

Cīņa pret klišejām

Skaidrs, ka klišejas par “labēji radikālajiem Austrumiem” neatspoguļo visu patiesību. Mareike atklāti runā par tādām norisēm kā Pegida, taču norāda, ka šo radikālismu nevajag trivializēt. Savukārt Pols uz savu dzimto pilsētu Drēzdeni raugās pozitīvi un atspēko dzīvīgos aizspriedumus. Šo ambivalento skatījumu uz savu reģionu agresīvi risina jaunā paaudze – viņi noraida stereotipiskus jokus un drīzāk veicinātu sapratni un atvērtību starp Austrumvāciju un Rietumvāciju.

Atšķirību uztveri iekrāso vēsture un tagadne. 65 procenti jauno austrumvāciešu stingri identificējas ar savu reģionu un identificē esošās nevienlīdzības. Aptauja liecina, ka 78 procenti no tiem, kas dzimuši pēc 1989. gada, atbalsta vienlīdzības pasākumus, kas liecina par pārliecinātu izturēšanos un prasību pēc taisnīgākas attieksmes. Skaļi MDR Austrumu-rietumu konfliktu uztvere ir īpaši spēcīga jauniešu vidū.

Izjauciet iesakņojušos domu modeļus

Dalībnieki intervijās, kuras atbalstīja Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra, liecina, ka pastāv attālums no rietumvāciešiem, bet ne spēcīga emocionāla polarizācija. Austrumvācijas atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos bieži tiek uztverts kā nepamatots vai neatbilstošs cilvēka paša dzīvei. Šī pretruna starp sabiedrības uztveri un personisko identitāti liecina, ka daudzi austrumvāciešu jaunieši vēlas, lai viņu identitāte tiktu normalizēta ikdienas dzīvē, kas bieži vien netiek atspoguļota galvenajā diskursā. Diskurss par savu identitāti tiek uztverts kā nepieciešams, bet ne emocionāls izaicinājums.

Tātad Mareikes un Paula vēstījums paliek skaidrs: "Nāciet ciemos pie mums. Un mēs nāksim pie jums ciemos pretī." Ar šo uzaicinājumu viņi vēlas veicināt sapratni starp Austrumiem un Rietumiem un parādīt, ka atšķirības nav viņu identitātes pamatā, bet gan pieredzē un stāstos, ko katrs nes sev līdzi.