Stasi skandāls Tīringenes štata parlamentā: AfD deputāts tiek turēts aizdomās!

Stasi skandāls Tīringenes štata parlamentā: AfD deputāts tiek turēts aizdomās!

Pēdējos gados Stasi tēma un tā iesaiste politikā vairākkārt izraisījusi ažiotāžu. Pēdējā laika notikumi liecina, ka konfrontācija ar pagātni nebūt nav beigusies. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Dīteram Laudenbaham, AfD loceklim Tīringenes štata parlamentā. Saskaņā ar Deputātu pārbaudes komisijas ziņojumu, kas tika publicēts 2023.gada oktobrī, Lādenbahas saistību ar Valsts drošības ministriju (AM) var uzskatīt par pierādītu. Pats politiķis pārmetumus noraida un apgalvo, ka Stasi saistību deklarācijas nav. Tomēr šis apgalvojums paliek bez papildu paskaidrojumiem, jo ​​invaliditātes politika un tās fons joprojām interesē daudzus iedzīvotājus.

Valsts drošības ministrija Stasi darbojās VDR no 1950. līdz 1990. gadam un tiek uzskatīta par vienu no represīvākajām policijas organizācijām pasaulē. Bēdīgi slavena ar savām metodēm, tostarp spīdzināšanu un psiholoģiskām manipulācijām, tā bija valsts kontroles mugurkauls un uzturēja plašu informatoru tīklu. Šīs prakses rezultātā tika arestēti aptuveni 250 000 cilvēku, savukārt pašu organizāciju kā slepenpoliciju atbalstīja aptuveni viens no 166 austrumvāciešiem, kā rezultātā tika izveidots bezprecedenta novērošanas aparāts. Stasi vadīja Ērihs Mielke, un tas bija atbildīgs par daudzām VDR šausmām, par kurām turpina runāt pat pēc Vācijas atkalapvienošanās. Wikipedia piedāvā ieskatu šajā tumšajā pagātnē.

Politiskās domstarpības un Komisijas darbs

Debatēs par Lādenbahu rodas arī jautājums, kam būtu jānotiek ar bijušajiem Stasi darbiniekiem politiskajā amatā. "Četru acu sarunā", lai noskaidrotu savu lomu Stasi, Laudenbahs nekomentēja izmaiņas savā amatā. AfD parlamentārā grupa atbalsta Stasi pārskatīšanu, taču brīdina par "neierobežotu paplašināšanos", kas tiek kritizēta kā politiski motivēta. Ņemot vērā apsūdzības, parlamenta grupa aicina reorganizēt komisiju un noraida SED pagātnes "balināšanu".

Ievērības cienīgs aspekts ir tas, ka pat tad, ja tiek atklāta Stasi darbība, tas automātiski nenoved pie mandāta zaudēšanas. 2000. gadā Tīringenes Konstitucionālā tiesa jau bija atzinusi likumu par mandātu noņemšanu par antikonstitucionālu, kas nozīmēja, ka bijušajam PDS biedram Almutam Bekam tika atļauts palikt štata parlamenta deputāta amatā. Retrospektīvi, šis lēmums bija vēsturiski nozīmīgs, jo nostiprināja deputātu atbildības robežas. MDR ziņo par norisēm un to ietekmi uz politisko ainavu.

Lai gan komisija nodrošina caurskatāmību un izgaismo Stasi pārskata vēsturiskos un juridiskos aspektus, tai nav tiesību atsaukt mandātus. Tas parāda, cik sarežģīti ir samierināties ar Stasi pagātni mūsdienu politikā. Līdzīgas komisijas pastāv arī citos Austrumvācijas parlamentos, kas uzsver šādu pārskatu nozīmīgumu un nepieciešamību.

Pastāvīgā konfrontācija ar Stasi un dažādām tā izmantotajām metodēm - no psiholoģiskās dezintegrācijas līdz klasiskām novērošanas stratēģijām - joprojām ir galvenā problēma Vācijas sabiedrībā. Situācijas samierināšanās process turpinās, un dienaskārtībā paliek diskusijas par atbildību un pagātnes mācībām.