Autoceļu un dzelzceļu atjaunošana: IHK aicina uz ātru rīcību!
IHK sanāksmē Kronahā 2025. gada 8. jūlijā tiks apspriesta steidzama ceļu un dzelzceļu atjaunošana Vācijā.

Autoceļu un dzelzceļu atjaunošana: IHK aicina uz ātru rīcību!
2025. gada 8. jūlijā IHK pārstāvji no Koburgas, Sulas un Baireitas tikās Kronašā, lai runātu par aktuālajiem infrastruktūras izaicinājumiem. Šajā sanāksmē, kuru atklāja Vācijas Būvindustrijas Centrālās asociācijas prezidents Volfgangs Šūberts-Rābs, kļuva skaidrs: steidzami nepieciešama ceļu un dzelzceļu atjaunošana. Īpaši ugunslīnijā ir ieilgušie plānošanas procesi: tam tiek veltīti līdz 80% laika, kas negatīvi ietekmē jauno ceļu būvniecības vidējo īstenošanas laiku 15 gadus. np-coburg.de57.
Taču šķērslis nav tikai plānošana. Koburgas Rūpniecības un tirdzniecības kameras Transporta un loģistikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Sebastians Vlaseks pauda bažas par 500 miljardu eiro izlietojumu no federālās valdības īpašajiem fondiem. Šie līdzekļi patiesībā ir paredzēti, lai paātrinātu renovāciju, taču daudzi saskata arī šo lielo summu bīstamību. Dienvidtīringenes Transporta komitejas loceklis Toralfs Ešrihs aicināja būvdarbos ievērot mēra sajūtu. Tikmēr Maikls Mēšels no Baireitas IHK brīdina par pieaugošo birokrātiju, kas kavē progresu.
Steidzami jārīkojas
Diskusijā Kronahā tika uzsvērts, ka nepieciešamība rīkoties Vācijas infrastruktūrā ir vairāk nekā steidzama. Saskaņā ar dbb arodbiedrību teikto, Vācijai ir “jāatkal jākustas”, kā uzsver dbb.de. Dzelzceļa infrastruktūras rādītāji ir satraucoša zīme: 2024. gadā 37,5% tālsatiksmes vilcienu kavējās par vairāk nekā sešām minūtēm. Sekas ir skaidras: iedzīvotāji zaudē uzticību efektīvai transporta struktūrai.
Kā liecina 2024. gada iedzīvotāju aptauja, 70% vāciešu uzskata, ka valsts ir pārslogota, kā rezultātā ir skaidrs mandāts rīcībai. Savienības un SPD koalīcijas līgums jau izteicies, solot investēt noplicinātajā infrastruktūrā, lai strādātu pie punktuāliem vilcieniem un drošiem ceļiem.
Nepietiekams finansējums un neefektivitāte
Pastāvīgais publiskās infrastruktūras projektu nepietiekamais finansējums ir liela problēma, par ko raksta arī pwc.de. Plānošanas procesi ir neefektīvi un bieži vien tiem trūkst koordinācijas. Tas ne tikai izraisa izmaksu pārsniegšanu, bet arī ievērojamu ieviešanas kavēšanos. Turklāt investīcijām ir jākonkurē ar citiem valdības izdevumiem, kas situāciju tieši neuzlabo.
Viens no priekšlikumiem šo pamatproblēmu risināšanai ir federālā līmenī izveidot centrālo organizatorisko vienību, kas koordinēs publiskās infrastruktūras projektu veiksmīgu īstenošanu. Tas varētu rosināt ilgtspējīgu infrastruktūras pārvaldības profesionalizāciju. Mērķis ir ne tikai stiprināt uzticību sabiedriskajām attiecībām, bet arī optimizēt investīciju izlietojumu un radīt caurskatāmību.
Vēl viena tēma, kas dominēja Kronahas kārtā, bija autovadītāju trūkums visās satiksmes zonās. IHK aicina pārskatīt profesionālo autovadītāju kvalifikācijas likumu un apstiprināt eksāmenus citās valodās, lai novērstu darbinieku trūkumu. Bundestāga loceklis Jonass Geislers skaidri norādīja, ka infrastruktūras modernizācija un attiecīgo likumu pielāgošana ir būtiska, lai saglabātu ilgtspējīgumu un veiksmīgi pārvarētu transporta nozares izaicinājumus.