75 gadi Eiropā: Vācijas apņemšanās ievērot demokrātiju un mieru!

75 gadi Eiropā: Vācijas apņemšanās ievērot demokrātiju un mieru!

Straßburg, Frankreich - Svarīga gadadiena ir nenovēršama: 2025. gada 13. jūlijā Vācija svin 75 gadus Eiropas padomē - forumu, kas tika dibināts 1949. gadā ar mērķi veicināt demokrātiju, likuma varu un cilvēktiesības Eiropā. Kopš tā dibināšanas Eiropas padome ir kļuvusi par centrālo institūciju, kas kampaņas par mieru un harmonisku līdzāspastāvēšanu Eiropas kontinentā. Tāpat kā deutschland.de , Vācija 1951. gada 13. jūlijā pievienojās padomei 1950. gada 13. jūlijā. 1951. gada 2. maijā.

Eiropadomes mītne atrodas Strasbūrā, Francijā, un šodien tai ir 46 dalībvalstis, kas aptver gandrīz visu Eiropas teritoriju. Svarīgs punkts, ko federālais ārlietu ministrs Johans Vadefuls uzsvēra jubilejas konferencē, ir nepieciešamība atbalstīt demokrātiju un taisnīgumu, īpaši saistībā ar pastāvīgo konfliktu Ukrainā. Viņš sacīja: "nopietniem atzītu normu pārkāpumiem jābūt sekām".

Krievijas izslēgšana

Pārsteidzošs notikums Eiropadomes vēsturē bija Krievijas izslēgšana 2022. gada martā. Pēc 26 dalības gadiem Krievija tika izslēgta no Eiropas padomes, ņemot vērā uzbrukumu Ukrainai, piemēram, n-tv . Izslēgšana tika nolemta īpašā Ministru komitejas sanāksmē pēc tam, kad Krievija bija paziņojusi par aiziešanu no Eiropas padomes un parlamenta sanāksmē vienbalsīgi balsoja par izslēgšanu.

Pirms šīs izslēgšanas Eiropas padome jau bija apturējusi Krieviju, lai reaģētu uz uzbrukuma karu pret Ukrainu. Daudzi lēmums izslēgt Krieviju tika uzskatīts par loģisku, jo demokrātiskās brīvības pamatprincipi tika pārkāpti. Nedaudz vēlāk Krievijas Ārlietu ministrija sacīja, ka Krievija nevēlas piedalīties Eiropas padomes pārvēršanā par Rietumu dominances platformu.

Cilvēktiesību stiprināšana

Eiropas padome pēdējos 75 gados ir izskatījusi ne tikai politiskus jautājumus, bet arī tādus sociālos jautājumus kā vārda brīvība, mazākumtautību aizsardzība un sieviešu un bērnu aizsardzība. Viņam ir vairāk nekā 200 konvencija, ieskaitot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Šajā sakarā Vācija uzskata Eiropas padomi par neaizstājamu institūciju demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai, kā arī ausstiges-amt.de/am >

ES un Eiropas padome intensīvi sadarbojas, piemēram, izmantojot kopīgu projektu finansēšanu, un ES līgums paredz, ka ES var pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Vācija ir pārstāvēta par galveno iemaksu maksātāju ar 18 deputātiem Eiropas padomē, un tai ir galvenā loma diskusijā par steidzamām Eiropas tēmām.

Kopumā Eiropas padome atskatās uz notikumiem bagātu vēsturi, ko veido progress un izaicinājumi. Nākotnē paliek jautājums, kā demokrātijas principus var turpināt izpildīt, it īpaši politiski vētrainos laikos.