Stingrāki patvēruma likumi: Vācija plāno krasas izmaiņas!

Stingrāki patvēruma likumi: Vācija plāno krasas izmaiņas!

Šodien, 2025. gada 3. septembrī, Federālā kabineta darba kārtībā ir svarīgs balsojums. Runa ir par likumprojektu stingrāku ES patvēruma tiesību noteikumu ieviešanai, kas pazīstams arī kā CEAS pielāgošanas likums. Skaļi Amnesty International Šim projektam var būt nopietnas sekas tiem, kas meklē aizsardzību Vācijā.

Projekta pamatā ir paredzēti vairāki pasākumi, kam varētu būt tālejoša ietekme uz patvēruma meklētājiem. Tie cita starpā ietver visaptverošas robežprocedūras, stingrākus aizturēšanas noteikumus un tā saukto “sekundārās migrācijas centru” izveidi. Federālā valdība plāno daudzus no šiem pasākumiem pārbaudīt izmēģinājuma projektos, pirms 2026. gada jūnijā tiks piemēroti ES stingrāki pasākumi. Šī pieeja ir izpelnījusies asu kritiku.

Jauno noteikumu kritika

Amnesty International patvēruma politikas eksperte Sofija Šeita pauž bažas par gaidāmajiem notikumiem šajā valstī. Viņa brīdina par bīstamo robežu izplūšanu starp pārvietošanās brīvību un aizturēšanu. Patiesībā Amnesty ziņo, ka reformu rezultātā gandrīz visi tie, kas meklē aizsardzību Vācijā, varētu tikt ieslodzīti. Tas ne tikai būtiski ietekmētu cilvēktiesības, bet arī būtiski mainītu patvēruma procedūru statusu.

Vēl viens kritisks punkts ir jaunie noteikumi par patvēruma aizturēšanu. Tie paredz, ka cilvēkus patvēruma procedūras laikā var aizturēt, lai noskaidrotu viņu identitāti vai pastāvot bēgšanas riskam. Pēc Bavārijas Bēgļu padomes domām, šādi pasākumi ir ne tikai pārmērīgi, bet arī masveida cilvēka pamattiesību ierobežošana. Likumprojekta mērķi daudzas organizācijas interpretē kā soli prom no humanitārajiem standartiem un demokrātijas principiem.

Tehniskie jauninājumi likumprojektā

Kas attiecas uz tehniskajām detaļām, tad Iekšlietu ministrijas likumprojektā ir iekļauti stingrāki noteikumi, kas skar ne tikai patvēruma meklētājus, bet arī ģimenes un bērnus. Konkrēti tas nozīmē, ka bērnus var ņemt aizbildnībā, lai gan tas nav juridiski pieprasīts. Turklāt patvēruma meklētājiem, kuru aizsardzības līmenis ir mazāks par 20%, būtu jāiziet sava procedūra īpašās robežprocedūrās, kas notiek slēgtās telpās.

• Asylverfahrenshaft: Einführung von Haft für Asylsuchende während des Verfahrens.
• Geschlossene Aufnahmezentren: Einschränkung der Bewegungsfreiheit von Geflüchteten.
• Grenzverfahren: Spezielle Verfahren für Asylsuchende mit geringer Schutzquote.
• Sichere Herkunftsstaaten: Ausweitung der Liste sicherer Herkunfts- und Drittstaaten.

Šo noteikumu kritika ir nepārprotama. GEAS projekts patiesībā ir paredzēts, lai izveidotu kopēju un godīgu patvēruma sistēmu ES, taču realitāte varētu būt citāda. Bavārijas bēgļu padome un citas organizācijas steidzami brīdina par individuālo patvēruma tiesību samazināšanos.

Eiropas konteksts

Šodienas norises jāskata plašākā Eiropas patvēruma politikas kontekstā, kuras mērķis ir nodrošināt trešo valstu valstspiederīgo starptautisko aizsardzību. Noteikumi ir balstīti uz Ženēvas konvenciju un ES Pamattiesību hartā noteiktajām pamattiesībām. Principā tas ir vērsts uz tiesību aktu saskaņošanu ES ietvaros, taču pagātnē tas bieži ir izraisījis spriedzi un atšķirības starp dalībvalstīm, piemēram, Eiropas Parlamentu precizē.

Kopumā ir skaidrs, ka tuvāko nedēļu un mēnešu laikā daudz kas mainīsies. Atliek noskaidrot, vai patvēruma meklētāju aizsardzību var turpināt garantēt, vai arī jaunie noteikumi ir solis atpakaļ. Tomēr ir skaidrs, ka runa ir ne tikai par juridiskiem jautājumiem, bet arī par sociāliem un humanitāriem jautājumiem, kuriem steidzami jāpievērš uzmanība.