Darbinieku tiesības: priekšnieki nedrīkst bļaut – kas jāzina!

Darbinieku tiesības: priekšnieki nedrīkst bļaut – kas jāzina!

Jautājums par to, vai priekšniekiem ir atļauts kliegt uz saviem darbiniekiem, ir pastāvīgs diskusiju avots darba pasaulē. Aplūkojot pašreizējos noteikumus, redzams, ka darba devēji drīkst kritizēt savus darbiniekus vai dot norādījumus, taču tiem ir jāpaliek objektīviem un cieņpilniem. Kā ziņo Radioguetersloh, nepiemērots tonis, piemēram, kliegšana, noteikti nav pieņemams.

Pirmkārt, jāatzīmē, ka slikta vadītāja uzvedība var pārkāpt darba devēja rūpības pienākumu. Darba devējiem ir juridisks pienākums aizsargāt savus darbiniekus ne tikai no fiziskām, bet arī no garīgās veselības problēmām. Neobjektīva kritika, kas var izpausties apvainojumu veidā, ir pat krimināli nozīmīga un ir uzskaitīta Kriminālkodeksā.

Darba devēju atbildība

Rūpes pienākums ir būtisks veselīgas darba vides nodrošināšanai. Šis pienākums nodrošināt darbinieku drošību un labklājību ir stingri nostiprināts Vācijas darba tiesībās. Darba devējiem jānodrošina veselīgi un droši darba apstākļi, sākot no nepieciešamā darba aprīkojuma nodrošināšanas līdz darba laika noteikumu ievērošanai. Šī pienākuma darbības joma sākas ar darba attiecību uzsākšanu un ilgst visu nodarbinātības laiku. Pat pēc darba attiecību beigām šie pienākumi var turpināties, jo īpaši delikātos gadījumos, piemēram, nepilngadīgiem darbiniekiem, kā skaidro Hopkins Law.

Rūpes pienākuma aspekti ietver arī aizsardzību pret iebiedēšanu, diskrimināciju vai uzmākšanos. Darba devēju pienākums ir atbalstīt savus darbiniekus ar viņu garīgo veselību. Ja darbinieki cieš no tādiem simptomiem kā sirdsklauves, nervozitāte vai bezmiegs, viņiem nevajadzētu tos ignorēt, bet gan vērsties pret tiem uzņēmumā. Gudrie uzņēmumi piedāvā saviem darbiniekiem palīdzību no priekšniekiem, uzņēmuma padomes vai ņem vērā oficiālu sūdzību iespējamību, lai situāciju uzlabotu.

Neobjektīvas kritikas sekas

Reakcijas uz neobjektīvu kritiku vai neatbilstošu uzvedību darba vietā var būt krasas. Darbiniekiem ir tiesības atteikties strādāt, apsvērt atlaišanu bez brīdinājuma vai tieši sazināties ar uzraudzības iestādēm. Turklāt viņi var pieprasīt kompensāciju, ja šāda rīcība ietekmē viņu veselību. Berlīnē pieredzējusī darba tiesību speciāliste, Vācijas Advokātu kolēģijas un Berlīnes Advokātu kolēģijas biedre Ulrike Kolba uzsver, cik svarīgi ir darbiniekiem zināt savas tiesības un tās pieprasīt.

Rezumējot, var teikt, ka bļaušana un neobjektīva priekšniecības kritika ir ne tikai neprofesionāla, bet arī juridiski problemātiska. Gan darba devējiem, gan darbiniekiem ir jāapzinās sekas un atbildība, lai radītu cieņpilnu darba vidi, kurā ikviens var justies ērti. Veselīga apmaiņa un konstruktīva kritika ir atslēga veiksmīgai sadarbībai, kas apmierina visus iesaistītos, kā uzsver LZ.