Protesti Berlīnē: genocīds” vai likumīga pretošanās?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 13. septembrī Berlīnē notika protesti pret Izraēlas darbībām Gazā, tostarp Daniela Aminati paziņojumi.

Am 13.09.2025 fanden in Berlin Proteste gegen das israelische Vorgehen in Gaza statt, unter anderem mit Aussagen von Daniel Aminati.
2025. gada 13. septembrī Berlīnē notika protesti pret Izraēlas darbībām Gazā, tostarp Daniela Aminati paziņojumi.

Protesti Berlīnē: genocīds” vai likumīga pretošanās?

Gazas jautājums joprojām ir emocionāli uzlādēts un polarizē sabiedrību. Demonstrācijā Berlīnē, kurā piedalījās daudzi cilvēki, moderators Daniels Aminati skaidri runāja par situāciju Gazas joslā. Viņš Izraēlas rīcību raksturoja kā "genocīdu" un saņēma skaļus aplausus no sanākušajiem demonstrantiem. Savas runas laikā viņš atgādināja Hamas teroraktu 7.oktobrī un uzsvēra, ka svarīgs ir arī nolaupīto Izraēlas ķīlnieku liktenis. Aminati norādīja, ka aicinājumi uz mieru Gazā bieži tiek saistīti ar antisemītismu, kas vājina faktisko cīņu pret antisemītismu. Šis paziņojums kārtējo reizi radīja entuziasmu pūlī, kas uz šo jautājumu reaģēja iejūtīgi. Tomēr viens incidents nedaudz nozaga šovu: zils lietussargs pirmajā rindā neļāva dažiem dalībniekiem redzēt skatuvi, kas izraisīja skaļu neapmierinātību, jo daļa pūļa pieprasīja lietussargu noņemt. ziņo Tagesspiegel.

Diskurss par antisemītismu šajā kontekstā ir īpaši jūtīgs. Amnesty International stingri noraida apsūdzības antisemītismā, apgalvojot, ka apsūdzība bieži tiek izmantota, lai apspiestu likumīgu Izraēlas valdības kritiku. Biedrība vairākkārt norādījusi uz diskriminējošu valsts rīcību un izteikusies pret antisemītismu, rasismu un citiem diskriminācijas veidiem. Amnesty arī uzsver, ka Izraēlas cilvēktiesību stāvokļa kritika pēc būtības nav antisemītiska un ka apsūdzība par ebreju pielīdzināšanu Izraēlas valsts darbībām patiesībā ir antisemītiska. Runājot par debatēm par iespējamiem genocīda aktiem pret palestīniešiem, bieži notiek vainīgā un upura maiņa. Amnesty sniedz svarīgu informāciju par to.

Situācija Gazas joslā

Šo aso debašu kontekstā diskusija par Gazas joslā notiekošo ir kļuvusi intensīvāka. Divas NVO, B'Tselem un Physicians for Human Rights, publicē ziņojumus, kuru mērķis ir atbalstīt apsūdzības genocīdā. B’Tselem jau gadiem ir brīdinājis par Izraēlas okupāciju un dokumentējis sistemātiskus uzbrukumus, kuru mērķis ir iznīcināt visu grupu. B’Tselem direktore Jūlija Novaka pauž bažas par miljoniem cilvēku masveida nogalināšanu un badu, kas, viņasprāt, nav uzskatāma par likumīgu kara darbību. Tagesschau sniedz informāciju par šo organizāciju kritiskajiem ziņojumiem.

Ziņojumi par uzbrukumiem medicīnas iestādēm ir īpaši satraucoši: Gajs Šalevs no Physicians for Human Rights dokumentē uzbrukumus 27 slimnīcām Gazas joslā un ziņo, ka nogalināti vairāk nekā 1500 ārstu. Dažas iestādes, kas joprojām darbojas, nespēj pat efektīvi aprūpēt 140 000 ievainoto, kas liecina par gaidāmo veselības sistēmas sabrukumu. Lai gan Izraēlas armija apgalvo, ka slimnīcas, kurām uzbrukts, ir Hamas komandcentri, Šalevs tam neredz pierādījumus, kas vēl vairāk veicina diskusijas par šādu uzbrukumu likumību. Starptautiskais jurists Kais Amboss atzīst ziņojumus par uzbrukumu palestīniešu iedzīvotājiem kā grupai, taču kritizē pierādījumu trūkumus saskaņā ar Genocīda konvenciju. Tādēļ Novaks aicina starptautisko sabiedrību nekavējoties rīkoties, lai izbeigtu genocīdu, kas varētu notikt.

Situācija Gazas joslā joprojām ir kritiska, un viedokļi par pareizajiem soļiem dalās. Neatkarīgi no šīs diskusijas iznākuma viens ir skaidrs: šī tēma joprojām mūs satrauc un prasa atklātu reģiona sarežģīto kontekstu izpēti.