Vēstnieks atgādina: Spriedze starp Vāciju un Gruziju pieaug!

Vēstnieks atgādina: Spriedze starp Vāciju un Gruziju pieaug!

Spriedze starp Vāciju un Gruziju pieaug, par ko liecina federālās valdības šodien pieņemtais lēmums atsaukt uz konsultācijām tās vēstnieku Pēteri Fišeru Berlīnē. Atsauktais vēstnieks atrodas pieaugošo konfliktu starp Gruzijas vadību un Rietumvalstīm centrā, ko arvien vairāk raksturo Gruzijas valdības agresīvā retorika pret ES un Vāciju. Ārlietu ministrija oficiālajā paziņojumā minēja, ka juceklīgā situācija ir reakcija uz Fišera publisko kritiku par Gruzijas autoritāro politiku, kas ir vēl vairāk pastiprinājusies kopš prokrieviskās partijas "Gruzijas sapnis" uzvaras vēlēšanās 2024.gada rudenī. [Tagesschau] ziņo, ka abu valstu attiecības ir ļoti saspringtas.

Sadursmes sasniedza kulmināciju pēc tam, kad Fišeru nesen izsauca Gruzijas valdība un brīdināja neiejaukties iekšējās lietās. Vēstnieks runā par "jaunu zemu" attiecībās, vērtējumu Vācijas valdība dalīja pēc tam, kad Gruzijas vadība apsūdzēja Fišeru "radikālas dienaskārtības" veicināšanā. Šo absurdo apgalvojumu Vācijas Ārlietu ministrija noraidīja kā nepamatotu. Fišera atgriešanās tiek uzskatīta par sākotnējo soli padziļinātai konsultācijai par Vācijas turpmāko stratēģiju attiecībā uz Gruziju, jo īpaši tāpēc, ka ārlietu ministrs Johans Veidefuls uzskata, ka nopietnās norises ir nepieņemamas.

Spriedzes fons

Līkums nesenajā vēsturē liecina, ka politiskās krīzes Gruzijā nav radušās vienā dienā. Vēlamā ES tuvināšanās tika pēkšņi apturēta pēc parlamenta vēlēšanām 2023. gada oktobrī, kā rezultātā Tbilisi un citās pilsētās notika valsts mēroga protesti. Tika arestēti opozīcijas pārstāvji un daudzi žurnālisti, kas protestēja pret valdību. Kritiskās balsis pārmet Gruzijas valdībai arvien vairāk tuvināšanos Krievijai un tās pilsoņu demokrātisko tiesību graušanu. Šīs norises ir vēl jo satraucošākas, jo Gruzijas konstitūcijā kā pamatmērķis ir iekļauta pievienošanās ES. [Süddeutsche] sniedz papildu informāciju par šīm dinamiskajām norisēm.

Tomēr lielākā daļa Gruzijas iedzīvotāju ir skeptiski pret šīm politiskajām izmaiņām. Saskaņā ar 2023. gada aprīļa aptauju aptuveni 90 procenti pilsoņu atbalsta pievienošanos ES. Šī iedzīvotāju un valdības nesaskaņa ir skaidri redzama, īpaši pēc tam, kad 2022. gada pavasarī Gruzija kopā ar Moldovu iesniedza pieteikumu dalībai ES. Neskatoties uz stabilizācijas un asociācijas līgumu, kas ir spēkā kopš 2016. gada un bija paredzēts Gruzijas reformu politikas atbalstam, valdība ir ieņēmusi prokrievisku kursu, kas apdraud ilgtermiņa centienus integrēties ES. Pretrunīgi vērtētais likums, kura mērķis ir kontrolēt nevalstiskās organizācijas, izraisīja masveida protestus un var nopietni aizkavēt pievienošanās procesu, brīdina eksperti.

Nākotnes perspektīvas

Pašreizējai situācijai var būt arī tālejošas sekas uz Gruzijas attiecībām ar ES un tās centieniem kļūt par dalību ES. Vācijas ārlietu ministrs aicināja oficiāli apturēt Gruzijas iestāšanās ES procesu, kas, visticamāk, vēl vairāk palielinās nenoteiktību. Eksperti uzsver, ka Kopenhāgenas kritēriji, kas ietver institūciju stabilitāti, demokrātiju un tiesiskumu, pašreizējos apstākļos diez vai ir izpildāmi. Lai nodrošinātu pozitīvu iznākumu, steidzami jāveic reformas, lai saglabātu partnerību ar ES un atgūtu iedzīvotāju uzticību savai valdībai. [Austrumeiropa] sniedz detalizētu pārskatu par problēmām, ar kurām saskaras Gruzija.

Ņemot vērā šos notikumus, atliek gaidīt, kā attīstīsies situācija Gruzijā un kādus pasākumus veiks ES un Vācija, lai reaģētu uz valdības agresīvo eskalāciju. Laba roka šo jutīgo tēmu risināšanā šobrīd ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk.