Seniori pie stūres: Ko iesaka braukšanas instruktors Uve Štrobels!

Seniori pie stūres: Ko iesaka braukšanas instruktors Uve Štrobels!

Pašlaik Dahme-Spreewald pilsētā notiek aizraujošas debates par senioru piemērotību braukšanai. Saskaņā ar pašreizējo MAZ aptauju viedokļi dalās: neliels vairākums iestājas par braukšanas aizliegumu no noteikta vecuma. Taču ir arī spēcīgas balsis, kas iestājas pret šādiem pasākumiem. Pieredzējušais braukšanas instruktors Uve Štrobels no Mittenvaldes, kurš darbojas jau gandrīz 40 gadus un arī strādā ADAC, nepārprotami iestājas par individuālu braukšanas spēju izvērtēšanu. "Spēja vadīt transportlīdzekli nav atkarīga no vecuma, bet gan no cilvēka," viņš skaidro. Viņš norāda, ka 2024.gadā seniori vecumā no 65 gadiem bija vainojami tikai katrā piektajā ceļu satiksmes negadījumā, kas sniedz atšķirīgu priekšstatu par gados vecākiem autovadītājiem. Vokeram ir tādi paši apstākļi, bieži tiek nodots negatīvs priekšstats par šo vecuma grupu, kas neatbilst reālajai statistikai.

Ja ņem vērā to, ka satiksmes negadījumos visbiežāk cietuši seniori, kas vecāki par 65 gadiem – gan kā gājēji, gan velosipēdisti –, var redzēt situācijas sarežģītību. Jaunākie dati liecina, ka ievainoto vidū šī vecuma grupa ir nesamērīgi pārstāvēta. Taču viņi nav īpaši iesaistīti autoavārijās. Ūve Strobels skaidro, ka nedrošība braukšanas uzvedībā parādās ne tikai līdz ar vecumu, bet arī gados jaunākiem autovadītājiem. Faktiski koncentrēšanās spējas un redze var samazināties līdz ar vecumu, tāpēc, vadot automašīnu, ir nepieciešama piesardzība.

Paškritikas nozīme

Kā uzsver ADAC, senioriem paškritiski jāpārbauda savas braukšanas spējas. Ir svarīgi apzināties savus fiziskos un kognitīvos ierobežojumus. Gados vecāki cilvēki ceļu satiksmē bieži ir vairāk apdraudēti nekā bīstami, ko uzsver statistika: 18,5% no negadījumiem ar miesas bojājumiem 2023. gadā izraisīja cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem, kas ir mazāks par viņu īpatsvaru iedzīvotāju skaitā, kas ir aptuveni 22%.

Turklāt vairāk nekā 50% gājēju un velosipēdistu, kas gūst nāvējošus ievainojumus, ir 65 gadus veci vai vecāki. Tas uzsver nepieciešamību nezaudēt uzmanību uz gados vecākiem satiksmes dalībniekiem, kad runa ir par ceļu satiksmes drošību. ADAC piedāvā tādas programmas kā “Braukšanas fitnesa pārbaude”, lai palīdzētu senioriem optimizēt braukšanas tehniku ​​un savlaicīgi apsvērt alternatīvas braukšanai, ja tiek uztverti veselības ierobežojumi. Īpaši pieminēšanas vērta ir programma “Droši mobilo”, kas ir pielāgota aktīvo satiksmes dalībnieku vajadzībām vecumā no 65 gadiem.

Apmācība kā drošības atslēga

Satiksmes statistika liecina, ka negadījumos bieži iekļūst seniori, bet retāk pārmērīga ātruma vai alkohola dēļ. Biežākās braukšanas kļūdas ir priekšlikuma neievērošana vai kļūdas pagriežoties, pagriežoties un novietojot automašīnu stāvvietā. Lai to novērstu, braukšanas drošības apmācība ir īpaši vērtīga. Šīs apmācības var palīdzēt samazināt negadījumu skaitu un stiprināt gados vecāku autovadītāju prasmes, nodrošinot gan praktiskus vingrinājumus, gan teorētiskās zināšanas.

Sabiedrībā bieži notiek diskusijas par obligāto pārbaužu veikšanu, lai paaugstinātu vecāku autovadītāju drošību uz ceļiem. Lai gan dažas valstis, piemēram, Lielbritānija, jau ir spērušas soļus šajā virzienā, federālais transporta ministrs Visings noraida obligātos testus. Vācijā pašlaik nav juridisku prasību regulāriem braukšanas eksāmeniem senioriem, taču daudzi eksperti, piemēram, Ulrihs Kjelīno no ADAC, norāda, ka tas ir atkarīgs no konkrētās situācijas.

Bailes no pārbaudēm ir nepamatotas, jo seniorus atbalsta īpaši apmācīti braukšanas instruktori. Ūve Strobels min piemēru par 94 gadus vecu dalībnieku, kurš bija gatavs atmest braukšanu, ja ārsts to ieteica. Tas uzsver, cik svarīgi ir, lai seniori atklāti runātu par savām spējām vadīt transportlīdzekli un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar ģimenes ārstu.

Diskusija par ceļu satiksmes drošību liecina, ka ir svarīgi atrast līdzsvaru starp vecāku satiksmes dalībnieku aizsardzību un viņu mobilitāti. Tas padara vēl svarīgāku atvērtu diskusiju kultūru un gatavību pašrefleksijai.