Dronu trauksme Brandenburgā: Aizsardzībā plānots jauns policijas likums!

Dronu trauksme Brandenburgā: Aizsardzībā plānots jauns policijas likums!

Diskusija par drošības pasākumiem Vācijā uzņem apgriezienus, īpaši, ja runa ir par dronu izmantošanu. Īpaši sprādzienbīstama situācija ir Brandenburgā: iekšlietu ministrs Renē Vilks plāno pastiprināt policijas likumu, lai reaģētu uz pieaugošo bezpilota lidaparātu lidojumu skaitu virs militārām iekārtām. Nesenajā ziņojumā štata parlamenta iekšlietu komitejā viņš atklāja, ka ziņoto bezpilota lidaparātu gadījumu skaits ir palielinājies no 179 2022. gadā līdz 180 līdz 2023. gada novembrim, un vairāk nekā 46 no šiem pārlidojumiem bija saistīti ar militārām vietām. Šī attīstība rada bažas par iespējamām spiegošanas darbībām, jo ​​īpaši tāpēc, ka Vācijā nopērkamie droni ir aprīkoti ar automātisku slēdzeni kritiskajām zonām, taču ar tām var salīdzinoši viegli manipulēt.

Tomēr problēma nav tikai reģionāla. 2025. gada pirmajos trīs mēnešos Vācijā reģistrēti vairāk nekā 500 aizdomīgi bezpilota lidaparātu lidojumi virs militārām iekārtām un kritiskās infrastruktūras, ziņo Federālā kriminālpolicijas birojs. Šie incidenti cita starpā notika virs Bundesvēra bāzes Švēzingā un dabasgāzes krātuvē Austrumfrīzijā. Šajā kontekstā kanclers Frīdrihs Mercs uzsvēra, ka Vācija saskaras ar jauniem draudiem. Dronus atkārtoti izmanto ne tikai spiegošanai, bet arī gaisa satiksmes traucēšanai.

Politiskās reakcijas un jauni likumi

Vilka iecerētās likuma izmaiņas varētu sniegt policijai lielāku rīcības brīvību, īpaši attiecībā uz drošību. Līdz šim ir apzināti 26 bezpilota lidaparātu operatori. Incidents Brandenburgā parādīja problēmas apmēru: gaisa satiksme BER lidostā nesen tika apturēta gandrīz divas stundas pēc drona pamanīšanas. Šie incidenti rada jautājumus par to, kā šīs jaunās tehnoloģijas var regulēt un efektīvi cīnīties pret tām.

Interesanti, ka Bavārijā jau ir spēkā likums, kas atļauj bezpilota lidaparātus notriekt incidentu gadījumā. Tomēr AfD pašmāju politiķe Lena Kotrē pauda šaubas par drošības situācijas būtisku pasliktināšanos. Unikāls bezpilota lidaparātu aizsardzībā ir tas, ka pienākumi starp policiju un Bundesvēru ir sarežģīti. Kamēr policija ir atbildīga par mazajiem droniem, Bundesvēram teorētiski ir tiesības notriekt militāros bezpilota lidaparātus virs Vācijas gaisa telpas.

Tehniskie izaicinājumi un risinājumi

Paliek jautājums, kā pret droniem var efektīvi aizsargāties. Tiek apspriestas dažādas tehnoloģijas, piemēram, traucēšana, t.i., signālu pārtraukšana un krāpšanās, kas ietver drona vadības pārņemšanu. Fraunhofera institūts strādā pie IDAS-PRO dronu aizsardzības sistēmas, kuras noteikšanai izmantos radaru, kameras un mākslīgo intelektu. Tomēr šādas sistēmas pašlaik tiek izmantotas tikai ierobežotā apjomā un saskaras ar izaicinājumiem: Bundesvēra iekšzemes izvietošanu stingri ierobežo Pamatlikums, kas rada nepieciešamību pielāgot tiesisko regulējumu.

Tāpēc federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts plāno juridiskas izmaiņas, lai uzlabotu bezpilota lidaparātu aizsardzību, tostarp īpašas vienības izveidi federālajā policijā. Jauns bezpilota lidaparātu aizsardzības centrs paredzēts arī, lai veicinātu apmaiņu starp dažādām iestādēm un stiprinātu sadarbību, lai Vācija varētu vislabāk risināt bezpilota lidaparātu lidojumu radītās problēmas.