Brīdinājuma diena visā valstī: Kā sagatavoties ārkārtas situācijām!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Valsts mēroga brīdinājuma diena norisināsies 2025. gada 11. septembrī, lai sagatavotu iedzīvotājus krīzes situācijām.

Am 11. September 2025 findet der bundesweite Warntag statt, um die Bevölkerung auf Krisensituationen vorzubereiten.
Valsts mēroga brīdinājuma diena norisināsies 2025. gada 11. septembrī, lai sagatavotu iedzīvotājus krīzes situācijām.

Brīdinājuma diena visā valstī: Kā sagatavoties ārkārtas situācijām!

Ceturtdien, 2025. gada 11. septembrī, visā valstī tiks veikts brīdinājuma sistēmu testa brauciens. Brīdinājuma diena visā valstī ir zināms. No plkst.11 testa brīdinājums tiks aktivizēts, izmantojot sistēmu "Šūnu apraide", pirms plkst.11.45 tiks dots viss skaidrs. Šis nozīmīgais pasākums tiek rīkots jau piekto reizi, lai sagatavotu iedzīvotājus krīzēm un katastrofām.

Iniciatīvu organizē Federālais civilās aizsardzības un katastrofu palīdzības birojs (BBK) sadarbībā ar federālo zemju iekšlietu ministrijām un pašvaldību katastrofu kontroles iestādēm. Brīdināšanas metodes ir dažādas: mobilie tālruņi bīstamajās zonās saņem brīdinājuma ziņojumus, sirēnas skan ar augošu un krītošu kaukšanas signālu, kā arī tiek izmantotas brīdinājuma lietotnes, piemēram, Nina, radio, televizors, digitālās displeja dēļi un sociālie mediji. Ir svarīgi atzīmēt, ka tas ir tests un nerada nekādas reālas briesmas.

Koncentrējieties uz skolām un katastrofu seku likvidēšanas bākugunīm

Jo īpaši Prignitz rajonā galvenā uzmanība tiek pievērsta skolu brīdināšanai. Neurupinā Kārļa Frīdriha Šinkela ģimnāzijas katastrofu kontroles bāka ir atvērta no pulksten 15. līdz plkst.18. un laikā Izmēģinājuma un informācijas dienas Jaunajā Frejenšteinas pilī no pulksten 10 līdz 18. Šādas katastrofu novēršanas bākas piedāvā ne tikai aizsardzību, bet arī pirmās palīdzības, dzeramā ūdens un sakaru iespējas. Kopumā Ostprignitz-Ruppin rajonā ir 18 šādas bākas, no kurām Neuruppin ir trīs.

Pēdējos gados ir palielinājusies uzmanība civilajai aizsardzībai. Uz vētru, karu un citu krīžu fona uzsvēra Federālais aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ka Vācijai pēc pieciem gadiem jābūt “gatavai karam”. Šim nolūkam aizsardzībā tiek ieguldīti miljardi eiro. Taču būtiski trūkst funkcionējošu sirēnu, kuras būtu jāizmanto sabiedrības brīdināšanai. Daudzas brīdināšanas sistēmas tika demontētas pēc aukstā kara, un jo īpaši Berlīnē darbojas tikai aptuveni 50 procenti no plānotajām 450 sirēnām.

Sagatavojieties ārkārtas situācijām

Šo notikumu ietvaros BBK piedāvā daudzus ieteikumus iedzīvotāju labākai aizsardzībai ārkārtas situācijās. Tas ietver krājumu uzglabāšanu desmit dienām, tostarp ūdeni, gaismas avotus, pārtiku un svarīgākos medikamentus. Arī skaidrā nauda ir jātur uz rokas, lai varētu labāk reaģēt neparedzētās situācijās. EHSH kursi (pirmā palīdzība ar pašaizsardzības saturu) arī ir paredzēti, lai veicinātu iedzīvotāju pašpalīdzību, lai gan viņu nākotne ir neskaidra, ņemot vērā izaicinājumus.

Šie drošības paaugstināšanas un krīžu sagatavošanas pasākumi ir ļoti svarīgi, lai palielinātu sabiedrības uzticēšanos brīdināšanas sistēmām un nodrošinātu, ka visi ir labi informēti un sagatavoti ārkārtas situācijām.