Skolas sākums Brandenburgā: skolotāji protestē pret papildu stundām un samazinājumiem!

Skolas sākums Brandenburgā: skolotāji protestē pret papildu stundām un samazinājumiem!

Brandenburgā ir redzamas pārmaiņu pazīmes, jo nākampirmdien, 2025. gada 7. septembrī, sāksies jaunais mācību gads. Izglītības ministrs Štefens Freibergs jau ir iepazīstinājis ar pirmajiem pasākumiem, lai nodrošinātu mācības Potsdamā. Viņš atzīst, ka finansiālā situācija ir izaicinoša un vienlaikus izrādās labi spējīga tikt galā ar kritiku par plānotajām izmaiņām. Vairāk nekā 320 000 skolēnu valstī gaida mācību gads, kas sākas ar mazāku skolotāju un neaizpildītu vietu skaitu.

Turklāt pilna laika darba vietu skaits tiks samazināts par 345. Neskatoties uz šo skaitu, kopumā izglītībā ieplūst vairāk naudas. Lai apgūtu šo līdzsvarošanas aktu, skolotājiem, sākot no gada otrās puses, vajadzētu mācīt papildu stundu nedēļā. Šis pasākums jau ir raisījis uzacis un izraisījis skolu darbinieku, vecāku un biedrību protestus.

Protesti un bažas

Kritiķi, tostarp Brandenburgas skolotāju asociācija (BPV), pauž bažas, ka visa šī lieta var izraisīt vairāk atceltu stundu, savukārt spiediens uz skolotājiem palielinās un skolēniem paliek mazāk laika. Freiberga uzsver, ka mācību nodrošinājums valsts skolās paliek neskarts, bet papildu piedāvājumi būtu mēreni jāsamazina. Tomēr daudzi baidās no esošo struktūru sabrukuma, ko asociācijas viceprezidents Aleksandrs Lips raksturo kā “ieviešanas karuseli” un brīdina par gaidāmo haosu skolās. Sagaidāms arī atbalsta stundu un visas dienas piedāvājumu samazinājums.

Neaizpildītās vietas ir galvenā problēma. Brandenburgā skolas sāk ar 255 neaizpildītām pilna laika štata vietām, savukārt tiek izsludināta vēl 341 vieta, tostarp nepilna laika iespējas. Līdz 18. augustam uz pastāvīgu darbu bija pieņemti 1533 skolotāji, bet uz laiku – 1142, un gandrīz puse no šiem jaunajiem skolotājiem bija karjeras mainītāji. Tie visi ir notikumi, kas varētu ietekmēt ne tikai tiešo mācību vidi, bet arī izglītības kvalitāti. Ministrs uzsver, ka situācija ir labāka nekā pērn, taču opozīcija runā par balināšanu un sagaida nodarbību atcelšanas pieaugumu un izglītības kvalitātes pasliktināšanos.

Izglītības sistēma zem spiediena

Brandenburgas grūtības ir daļa no lielākas Vācijas problēmas. Saskaņā ar Leibnicas Izglītības pētniecības un informācijas institūta (DIPF) pašreizējo ziņojumu Vācija parāda lielu vajadzību pēc pārmaiņām imigrācijas, digitalizācijas, skolu snieguma samazināšanās un sociālās nevienlīdzības dēļ. Šokējošie skaitļi liecina, ka 2022. gadā skolu bez kvalifikācijas pameta aptuveni 52 300 jauniešu, kas ir pieaugums līdz 6,9% no skolas beigušajiem. Šīs norises nākotnē varētu kļūt vēl svarīgākas, īpaši, ja izglītības struktūras netiks savlaicīgi reformētas.

Šo izaicinājumu vidū uzmanība tiek pievērsta arī pašiem skolotājiem. Vairāk nekā 12% no 2023. gadā no jauna pieņemtajiem skolotājiem nebija tradicionālās skolotāju apmācības, kas padara redzamu izglītības nozares dažādību, bet arī izaicinājumus. Tāpēc eksperti aicina sniegt lielāku atbalstu pirmsskolas izglītībai, lai mazinātu esošās izglītības atšķirības.

Jāskatās, vai taupības pasākumi Brandenburgā izglītības ministra Freiberga vadībā sasniegs vēlamos rezultātus, vai arī gaidāmi jauni protesti. Nākamajām nedēļām skaidri jāparāda, kā īsti attīstīsies jaunais mācību gads. Daudzi jautājumi paliek neatbildēti, un tiek pārbaudīta ne tikai mācīšana, bet arī visa izglītības ainava.

Lai iegūtu papildinformāciju par pašreizējām norisēm izglītības politikā Brandenburgā, lasiet rbb24. News4Teachers un ZDF Šodien.