Vācija un Ķīna: jauns diplomātiskais dialogs pie apvāršņa!

Vācija un Ķīna: jauns diplomātiskais dialogs pie apvāršņa!

Vācijas un Ķīnas attiecības pēdējo nedēļu laikā ir kļuvušas intensīvākas, neskatoties uz izaicinājumiem diplomātiskā līmenī. Ārlietu ministram Johanam Veidefulam (CDU) bija konstruktīva telefonsaruna ar savu Ķīnas kolēģi Vanu Ji pēc tam, kad nācās pārcelt viņa braucienu uz Ķīnu. Sarunas laikā abas puses uzsvēra stabilu attiecību nepieciešamību starp abām tautām. Wadephul plāno drīzumā pārcelt savu vizīti, lai vēl vairāk stiprinātu dialogu. Šajā kontekstā Ķīna ir uzaicinājusi gan kancleru Frīdrihu Mercu, gan federālo prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru, lai gan precīzi datumi vēl nav noskaidroti. Tagesschau ziņo, ka…

Pozitīva zīme ekonomiskajā sadarbībā ir Ķīnas Tirdzniecības ministrijas apņemšanās nodrošināt pusvadītāju eksportu no ražotāja Nexperia. Šo notikumu Federālā Ekonomikas ministrija uzskatīja par daudzsološu pirmo signālu iespējamai spriedzes mazināšanai divpusējo ekonomisko attiecību jomā. Arī retzemju metālu eksporta ierobežojumi ir mīkstināti, un tie varētu sniegt ievērojamas priekšrocības Vācijas rūpniecībai. Ķīna paziņojusi, ka uz gadu pārtrauks savu iepriekš stingro eksporta kontroli, lai gan tas vēl neattiecas uz visām valstīm.

Uzmanības centrā ekonomiskās attiecības

Ekonomiskās saites starp Vāciju un Ķīnu joprojām ir spēcīgas, neskatoties uz politiskajiem izaicinājumiem. Vācijai ir galvenā loma kā Ķīnas svarīgākajam tirdzniecības partnerim Eiropā, savukārt Ķīna ir Vācijas nozīmīgākā ekonomiskā partnere Āzijā. Divpusējās tirdzniecības apjoms 2022. gadā sasniedza gandrīz 300 miljardus eiro, Vācijas eksportam uz Ķīnu sasniedzot 107 miljardus eiro, bet Ķīnas eksportam uz Vāciju – 192 miljardu eiro apmērā. Vācijas diplomātiskā pārstāvniecība Ķīnā uzsver, ka...

• Deutscher Direktinvestitionen in China 2022: 122,41 Milliarden Euro.
• Chinesische Direktinvestitionen in Deutschland: 4,77 Milliarden Euro.

Tirdzniecības attiecības ir īpaši spēcīgas mašīnbūves un automobiļu rūpniecībā, kā arī elektrotehnikā. Ķīnas stratēģija “Made in China 2025” ir vērsta uz galveno tehnoloģiju izstrādi, kas ir īpašs izaicinājums Vācijas uzņēmumiem. Iekšzemes uzņēmumiem ir jāsagatavojas pieaugošai konkurences intensitātei, jo Ķīna cenšas kļūt neatkarīgāka ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā.

Jau vairākas nedēļas ir bijušas bažas par diplomātisko valodu, kas tiek izmantota attiecībās ar Ķīnu. SPD politiķis Adis Ahmetovičs aicina retorikā būt atturīgākam un uzsver, ka kritiskie jautājumi tomēr būtu jārisina atklāti. Vācijas Rūpniecības federācijas ģenerāldirektors Volfgangs Nīdermarks pašreizējo situāciju uzskata par "elpošanas vietu" un aicina pēc lielākas neatkarības no Ķīnas. Taču jāskatās, kā attīstīsies abu valstu dialogs.

Skatiens uz priekšu

Vēl viens svarīgs solis būs tas, ka vicekanclers un finanšu ministrs Larss Klingbeils būs pirmais kabineta loceklis, kas dosies uz Ķīnu, lai piedalītos fiskālās politikas dialogā un partiju dialogā. Daudzi politikā apzinās, ka ceļš uz stabilākām attiecībām ir jābruģē ar mērķtiecīgām diskusijām un sadarbību, tostarp ņemot vērā izaicinājumus, kas saistīti ar Ķīnas ekonomiskās varas izmantošanu. Lai gan Vācijā politiskie spēki ir sašķelti, ir nepieciešams aicinājums uz konstruktīvu komunikāciju, lai pilnībā realizētu divpusējo attiecību potenciālu.