Vācijas Bundesvērs kļūs par NATO profesionāli: 3,5% līdz 2029. gadam!

Vācijas Bundesvērs kļūs par NATO profesionāli: 3,5% līdz 2029. gadam!

Uzņēmuma reputācija Bundesvērs pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies. Tas galvenokārt ir saistīts ar palielinātajiem aizsardzības izdevumiem, ko Vācija veic, un jaunajiem uzdevumiem, ko valsts ir uzņēmusies NATO. Vācija tagad ir otrā nozīmīgākā NATO dalībvalsts aiz ASV, un tai ir galvenā loma alianses drošības politikā.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute izcēla apliecināto Vācijas vadību dažādās jomās, tostarp pastāvīgu kaujas brigādes izvietošanu Baltijā un tur esošās gaisa telpas novērošanu ar vācu lidmašīnām. Šie pasākumi ir daļa no plašākām saistībām, kas ietver kritiskās infrastruktūras aizsardzību Baltijas jūrā.

Finansējums un izdevumi

Vācija līdz 2029. gadam plāno investēt aizsardzībā 3,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Šāds lēmums pieņemts agrāk, nekā to pieprasījusi NATO, kas šī mērķa izpildi paredzējusi tikai 2035. gadā. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss vada arī Ukrainas kontaktgrupu UDCG, kurā šobrīd ietilpst gandrīz 50 valstis un kuras mērķis ir sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai, kas ir viena no lielākajām atbalstītājām Ukrainā.

Saskaņā ar ZDF Vācijas aizsardzības budžets līdz 2029. gadam pieaugs līdz 152,8 miljardiem eiro. 2025. gadam jau ir paredzēti 62,4 miljardi eiro, kas ir par vairāk nekā desmit miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā gada budžetā. Šie finanšu resursi ir būtiski, jo visām NATO valstīm ir jāsasniedz aizsardzības izdevumu divu procentu mērķis.

Turklāt federālā valdība katru gadu līdz 2029. gadam uzņemsies jaunu parādu 126,1 miljarda eiro apmērā, lai finansētu aizsardzības izdevumus un nepieciešamās investīcijas. 8.5 billion euros in aid are planned for Ukraine every year.

Bundesvēra struktūra un izaicinājumi

The Bundesvērs pati, kas dibināta 1955. gada 12. novembrī, ietver armiju, gaisa spēkus un floti, kā arī kiber un informācijas telpu. Pašlaik dienestā atrodas 182 357 aktīvie karavīri, tostarp 24 908 sievietes, un aptuveni 930 000 rezervistu. Militārais budžets 2025. gadam ir 62,31 miljards eiro, tajā skaitā speciālais fonds 86,37 miljardu eiro apmērā.

Kopš tā dibināšanas Bundesvērs ir vairākas reizes reformējies. Krīze pēc uzbrukuma Ukrainai ir vēl vairāk palielinājusi vajadzību pielāgoties jaunajai drošības politikas realitātei. Tomēr ir arī izaicinājumi: bažas rada lēni iepirkumi, sadarbība aizsardzības projektos un novecojušas sistēmas.

Debates par iesaukšanas atjaunošanu, kas apturēta kopš 2011.gada, arī turpinās, norādot, ka trūkumi ir daudz nopietnāki nekā tikai Bundesvēra formas tērpos. Šie jautājumi tiek apspriesti ne tikai Vācijā, bet arī rada jautājumus par Bundesvēra turpmāko lomu Eiropā, īpaši saistībā ar iespējamo Eiropas NATO 2.

Kopumā ir skaidrs, ka Bundesvērs darbojas dinamiskā vidē, kurā prasības drošības arhitektūrai pastāvīgi mainās. Vācija tiek uztverta kā stabils enkurs NATO, pat ja vēl ir jāpārvar daudzi iekšējie izaicinājumi.