Labklājības ilūzija: cik daudz naudas jums patiešām ir nepieciešams Vācijā?

Labklājības ilūzija: cik daudz naudas jums patiešām ir nepieciešams Vācijā?

Ko vidusmēra vācietis domā par saviem ienākumiem un sociālo situāciju? Nesen veikta aptauja atklāja, ka daudziem no mums ir diezgan sagrozīts priekšstats par savu finansiālo situāciju. Saskaņā ar Vācijas Ekonomisko lietu institūta (IW) ziņojumu 54,5 procenti uzskata, ka viņi pieder pie vidusšķiras, bet patiesībā ir tikai 48 procenti. Šī neatbilstība atklāj dziļi iesakņojušos pārpratumus par sociālajām klasēm Vācijā. Tādi eksperti kā Mariuss Busemejers uzsver, ka īpaši zemākā un augstākā slāņa pārstāvji bieži vien nepareizi novērtē savu situāciju. 2022. gadā veikts pētījums liecina, ka nabadzīgie cilvēki par zemu novērtē savu relatīvo nabadzību, savukārt turīgāki cilvēki mēdz novērtēt savu bagātību kā mazāku, nekā tā patiesībā ir.

"Ienākumu bagātības slieksnis ir noteikts pārāk augsts," saka ekonomists Maksimilians Štokhauzens. Aplēses par to, cik bagātu cilvēku patiesībā ir, parasti ir optimistiskākas, nekā liecina realitāte. Tā rezultātā daudzi cilvēki kļūdaini klasificē sevi kā vidusšķiru. Mājsaimniecības pēc vajadzības svērtie neto ienākumi no 3880 līdz 7280 eiro šajā valstī tiek uzskatīti par vidusšķiru ģimenei, kurā ir divi vecāki un divi nepilngadīgi bērni, rakstā ziņo eksperti. Merkurs.

Ienākumu stratifikācija un nabadzības risks

Skaitļu apskats parāda, cik lielā mērā ienākumu stratifikācija var atšķirties Vācijā. Zemākās ienākumu kategorijas tiek noteiktas, nopelnot mazāk nekā 60 procentus no vidējiem ienākumiem, kas daudziem cilvēkiem pakļauj paaugstinātu nabadzības risku. Nabadzības un bagātības ziņojumā uzsvērts, ka, lai gan to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo relatīvā ienākumu nabadzībā, pēdējos gados ir mainījies, nabadzības risks joprojām ir aktuāls. Pēc Bpb 2022. gadā nabadzības riska līmenis Vācijā bija 15 procenti.

Īpaši satraucoša ir nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību attīstība. ES mēroga definīcija nosaka, ka kāds tiek uzskatīts par nabadzīgu, ja viņa ienākumi ir zem nabadzības riska robežas. Vācijā tas ir mazāk nekā 60 procenti no mediānas. Vienatnē dzīvojošai privātpersonai šobrīd tas atbilst aptuveni 1250 eiro mēnesī. Mājsaimniecībai, kurā ir divi pieaugušie un bērns līdz 14 gadiem, tas ir vismaz 2250 eiro mēnesī Destatis paskaidroja.

Nepareiza bagātības izpratne

Jautājums par to, ko patiesībā nozīmē bagātība, ir kā liela ēna: daudzi cilvēki nezina, kā to pareizi aptvert. Grūtības skaidri definēt jēdzienu “bagātība” liek daudziem cilvēkiem nepareizi novērtēt savu sociālo piederību. Tika konstatēts, ka cilvēki piešķir nesamērīgi augstas vērtības par savu bagātību un uzskata, ka mūsu vidū ir vairāk bagātu cilvēku, nekā liecina statistika. IW eksperti arī kritizē, ka vidējo ienākumu izmantošana vidusšķiras noteikšanai var būt maldinoša, jo izpratne par reālo ienākumu vērtību ir ļoti izkropļota.

Rezumējot, var teikt, ka visa diskusija par ienākumiem, nabadzību un bagātību Vācijā ir sarežģīta lieta. Nevienlīdzības palielināšanās un ar to saistītā neskaidrība par sociālajām klasēm sniedz jaunu gaismu par gaidāmajiem izaicinājumiem. Ir svarīgi, lai mēs ar šīm tēmām nodarbotos intensīvāk, lai veidotu labāku izpratni par mūsu sabiedrības sociālajām struktūrām. Jūsu paša uztvere bieži ir pirmais solis problēmas risināšanā.