Finanšu izglītība Vācijā: satraucošas atšķirības jauniešu vidū!

Finanšu izglītība Vācijā: satraucošas atšķirības jauniešu vidū!

Vācijas finanšu kartē tiek izplatīta milzīga tēma: finanšu izglītība. Pašreizējie skaitļi liecina, ka tikai trešā daļa vāciešu (30%) apgalvo, ka viņu zināšanas finanšu jomā ir augstas. Īpaši satraucošs ir iedzīvotāju, īpaši jauniešu, pieaugošais parādu līmenis. Nabadzība vecumdienās un finansiālas grūtības bieži vien ir nepietiekamu finanšu zināšanu rezultāts. Tātad ziņots ikdienas ziņas ka Vācija finanšu izglītībā ir virs OECD vidējā līmeņa, taču ar vienu būtisku atrunu: uzdevumi pašreizējos pētījumos ir pārāk vienkārši un neatspoguļo nepieciešamās prasmes.

Skaitļi nemelo – vai tomēr? Profesore Karmela Aprea norāda, ka tikai 36% vīriešu savas finanšu zināšanas vērtē kā labas vai ļoti labas, savukārt tikai 23% sieviešu piekrīt šim viedoklim. Diemžēl realitāte jauniešiem ir vēl satraucošāka: piektā daļa jauniešu vecumā no 14 līdz 29 gadiem ir parādos, un mazāk nekā trešā daļa jauniešu vecumā no 17 līdz 27 gadiem jūtas labi informēti par pensionēšanās plānošanu.

Valsts atveseļošanās nepieciešamība

Saistībā ar šo jautājumu tika ierosināta petīcija, lai mudinātu Vāciju piedalīties OECD PISA pētījuma brīvprātīgajā finanšu modulī. Jau ir savākti vairāk nekā 65 000 parakstu, lai raidītu spēcīgu signālu agrīnai finanšu izglītošanai skolās. Esošā situācija kļūst vēl skaidrāka: gados vecākiem cilvēkiem vidēji ir vairāk parādu nekā viņu jaunākajiem kolēģiem, savukārt jaunāki cilvēki bieži kļūst atkarīgi no patēriņa parādiem.

Sāpīga analīze nāca arī no Federālā finanšu ministrija, kas tika izlaists 2024. gada 13. maijā. Tas liecina, ka, lai gan finanšu pratība Vācijā ir laba salīdzinājumā ar citām valstīm, atsevišķās mācību jomās un iedzīvotāju grupās ir lielas atšķirības. Jo īpaši grupas, kas cieš no finansiālām grūtībām, piemēram, maz pelnošie vai imigranti, bieži netiek iekļautas finanšu izglītības iniciatīvās.

Iniciatīvas un perspektīvas

Finanšu izglītības iniciatīva, ko uzsāka federālais finanšu ministrs Kristians Lindners un izglītības ministre Bettina Stārka-Vacingere, aicina 2024. gada rudenī iesniegt valsts finanšu izglītības stratēģiju. Šīs stratēģijas mērķis ir ņemt vērā ESAO pieredzi un ieteikumus, lai risinātu nepieciešamību rīkoties tādos jautājumos kā pensiju nodrošināšana, līdzdalība kapitāla tirgū, atbildīga kredīta izmantošana un digitālo finanšu pakalpojumu droša izmantošana.

Galvenais faktors joprojām ir pieņēmums, ka finanšu izglītība vairāk jāmāca ne tikai mācību grāmatās, bet arī ārpus tās. Finanztip fonds ir apņēmies nodrošināt skolām bezmaksas mācību materiālus – tas ir labs pirmais solis ceļā uz nākamo paaudžu finanšu zināšanu nostiprināšanu.

Vai Vācija spers soli labākas finanšu nākotnes virzienā? Viens ir skaidrs: ar koncentrētu gribu uzlabot finanšu izglītību varētu samazināt dzīvošanas izmaksas un optimizēt finanšu ieguldījumus. Atliek cerēt, ka jaunieši ies pareizo ceļu un turpmāk nepaļausies tikai uz kredītu piedāvājumiem.