Karstuma vilnis 2025: Vācija iegrims ārkārtējā karstumā!

Karstuma vilnis 2025: Vācija iegrims ārkārtējā karstumā!

Diez vai kāds cits gadalaiks rada tik lielu sajūsmu kā vasara – taču šogad cilvēku prātus nekarsē saulainie svētki. Pašreizējais karstuma vilnis, kura tvērienā ir Vācija un liela daļa Eiropas, tiek klasificēts kā īpaši dramatisks. Ēnā temperatūra sasniedz maksimumu līdz 40 grādiem, savukārt svelmainā saulē uztveramā temperatūra var paaugstināties pat līdz 46 grādiem, jo $ Jau ziņots par 43 grādiem.

Pilsētās siltumu absorbējošie materiāli pilsētu siltuma salās rada siltuma uzkrāšanos, kas situāciju padara vēl sliktāku. Īpaši apdraudēti ir gados vecāki cilvēki, bērni un hroniski slimi cilvēki. Tādi veselības apdraudējumi kā karstuma dūriens, dehidratācija un asinsrites problēmas ir ierasta parādība. Naktīs bieži vien nedaudz atdziest – temperatūra reti noslīd zem 20 grādiem. Īsta atveseļošanās nav gaidāma, jo laikapstākļu dienesti šo karstuma vilni klasificē kā “potenciāli dzīvībai bīstamu”.

Sausums situāciju pasliktina

Papildus ārkārtējam karstumam Vācijā 2025. gada pirmajā pusē bija sausākais laiks kopš 1893. gada, nokrišņu daudzums bija tikai 146,8 mm. Tas ne tikai palielina ūdens trūkumu veģetācijā, bet arī palielina karstuma nāves risku. Saskaņā ar jaunāko IPCC ziņojumu, aptuveni 28 000 cilvēku Eiropā katru gadu mirst karstuma viļņu dēļ, un līdz 2050. gadam šis skaits varētu dramatiski pieaugt, īpaši, ja netiks veikti nekādi adaptācijas pasākumi. Ingenieur.de ziņo, ka pašreizējais karstuma vilnis savu maksimumu sasniedza jūnija beigās un ka dažos reģionos temperatūra var pat pārsniegt 42 grādus.

Daudzās pilsētās jau tiek uzstādīti jauni temperatūras rekordi. Termins “siltuma kupols” apzīmē parādību, kurā augsta spiediena bloķēšanas zona novērš gaisa apmaiņu un aiztur ārkārtēju karstumu. Tādas problēmas kā pieaugošā vajadzība pēc gaisa kondicionēšanas ierīcēm arī pārslogo elektrotīklus un palielina elektroenerģijas padeves pārtraukumu risku.

Veselības pasaule un klimata pārmaiņas

Eiropas Vides aģentūras visaptverošais ziņojums parāda klimata pārmaiņu nopietnās sekas uz veselību. Karstums Eiropā ir galvenais nāves cēlonis, kas saistīts ar dabas katastrofām. Īpaši kritiska ir ietekme uz infekcijas slimībām, kuras arvien vairāk migrē uz ziemeļiem pieaugošās temperatūras un mainīgo klimatisko apstākļu dēļ. Tas tiek uzskatīts par jaunu draudu sabiedrības veselībai. EEA uzsver, ka vairāk tiek skartas īpaši neaizsargātas grupas, tostarp vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar novājinātu imunitāti.

Ņemot vērā šīs problēmas, ir būtiski izstrādāt atbilstošus pasākumus iedzīvotāju aizsardzībai. Rīcības ieteikumos cita starpā ietilpst uzlabot veselības aprūpes iestāžu spēju pielāgoties ekstremāliem laikapstākļiem, izveidot vairāk zaļo zonu un pielāgot darba laiku augstajai temperatūrai. Karstuma radīto bojājumu novēršana un saskaņota slimību pārnēsātāju uzraudzība ir arī būtiska iedzīvotāju turpmākajai veselībai.

Karstās dienas nav tikai vasaras parādība – tās ir skaidrs modinātājs mūsu sabiedrībai, lai tiktu galā ar pieaugošajām klimata pārmaiņu radītajām problēmām. Kad nāk nākamais karstuma vilnis, moto ir: Ja rīkojaties gudri, varat pasargāt sevi un citus!