Izraēla dod pretuzbrukumu: Irānas konflikta bīstamā eskalācija!

Izraēla dod pretuzbrukumu: Irānas konflikta bīstamā eskalācija!

Ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos pēdējā laikā ir dramatiski saasinājusies. Naktī no 2025. gada 12. uz 13. jūniju Izraēla uzbruka vairākiem Irānas kodolobjektiem un militāriem objektiem, bombardējot stratēģiskos objektus Natanzā, Isfahānā, Tebrizā, Arakā un Kermanšahā. Skaļi Merkurs Šīs ofensīvas mērķis bija neitralizēt pieaugošos Irānas kodoldraudus un ballistiskos draudus ilgtermiņā.

Teherānas reakcija nebija ilgi jāgaida: Irāna paziņoja par "bargu atriebību" un brīdināja, ka Izraēla par to "maksās rūgtu cenu". Šo uzbrukumu upuru vidū bija augsta ranga Irānas militārpersonas un kodolzinātnieki, kas vēl vairāk saasināja situāciju. Premjerministrs Benjamins Netanjahu par notikumu attīstību informēja Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu un ārlietu ministru Johanu Veidefelu, savukārt federālā valdība ir nobažījusies par Vācijas pilsoņu drošību Izraēlā un Irānā.

Enerģētikas krīze un bēgļu plūsmas

Uzbrukumiem ir arī ekonomiska ietekme: naftas cena pieauga par vairāk nekā deviņiem procentiem, un eksperti brīdina par turpmāku cenu pieaugumu līdz pat 50 procentiem, ja situācija pasliktināsies. Stratēģiski svarīgā Hormuzas šauruma blokāde varētu vēl vairāk palielināt enerģijas cenas Eiropā un apdraudēt piegādes drošību ZDF ziņots.

Turklāt Federālais migrācijas un bēgļu birojs (BAMF) brīdina par iespējamām masveida bēgļu plūsmām no Irānas un plašāka reģiona, īpaši atklāta kara gadījumā. Tā rezultātā var rasties humanitāra katastrofa, kas skars ne tikai kaimiņvalstis, bet arī Eiropu. Vācijas politiķi tagad saskaras ar izaicinājumu nodrošināt valsts drošību, vienlaikus kārtojot bēgļu uzņemšanu.

Konflikta fons

Militāro eskalāciju daudzi uzskata par lielākas katastrofas priekšteci. Izraēla savus uzbrukumus pamato ar eksistenciāliem draudiem ebreju tautai un norāda uz Irānas progresu ceļā uz kodolspēju. Izlūkošanas ziņojumi liecina, ka Irāna īsteno slepenu kodolprogrammu un nepilda saistības pret Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (IAEA). Pati Irāna apsūdzības kategoriski noraida. Taču tajā pašā laikā pastāv bažas, ka Irāna drīzumā varētu izstrādāt kodolieročus RND atzīmē, ka Irānai ir vairāk nekā 3000 ballistisko raķešu un daudz bezpilota lidaparātu, kas var sasniegt arī Eiropu.

Irānas veicinātā spriedze nozīmē arī to, ka izraēlieši turpina veikt militārus uzbrukumus Hamas militārajām vienībām Gazas joslā. Turklāt Libānas Hezbollah varētu iejaukties konfliktā un ir paziņojis, ka uzbruks lielākiem mērķiem, tostarp militārajiem un kodolobjektiem Izraēlā. Pastāv arī bažas, ka iespējamās Irānas atbildes darbības pret ASV bāzēm Irākā var izraisīt tālāku eskalāciju, jo ASV jau ir samazinājusi vēstniecības darbinieku skaitu Irākā.

Situācija joprojām ir saspringta un eksperti brīdina, ka konflikta iznākums ir atkarīgs no Teherānā, Jeruzalemē un Vašingtonā pieņemtajiem lēmumiem. Laikā, kad pieaug nenoteiktība, ir svarīgi saglabāt modrību, jo reģiona iedzīvotāji baidās par savu drošību.