Backhaus atzīst: Nord Stream 2 diez vai sniedza MV priekšrocības!

Backhaus atzīst: Nord Stream 2 diez vai sniedza MV priekšrocības!

Mēklenburgas-Priekšpomerānijas vides ministrs Tils Bekhauss (SPD) sniedza skaidru paziņojumu MV Climate Foundation izmeklēšanas komitejā. Viņš atzina, ka pretrunīgi vērtētais Baltijas jūras cauruļvads Nord Stream 2 federālajai valstij nav devis ekonomiskas priekšrocības. Tas ir īpaši svarīgi, jo Backhaus bija galvenā loma projekta plānošanā. Ministrs skaidroja, ka cauruļvads, kas tika apspriests daudzās sanāksmēs laikā no 2015. līdz 2019.gadam, tostarp trīs ar rīkotājdirektoru Matiasu Vornigu, ir jāskata reģiona enerģētikas politikas situācijas kontekstā. Neskatoties uz agrīnajiem uzslavām, pašreizējā situācija joprojām ir kritiska, jo ilgstošais karš Ukrainā spēcīgi ietekmē ģeopolitiskos apsvērumus.

Bekhauss par labu ES iestāšanās sarunām ar Krieviju izteicās 2022. gada janvārī, neilgi pirms Putina iebrukuma. Viņš aizstāvēja šos paziņojumus kā mēģinājumu raidīt diplomātiskus signālus. Viņš uzsver nepieciešamību veicināt enerģētisko neatkarību, izmantojot tādus atjaunojamos enerģijas avotus kā vējš, saule un biomasa. Ņemot vērā Nord Stream cauruļvadu nākotni, Backhaus uzskata, ka tilta tehnoloģija ir novecojusi, savukārt arvien pieaugošie izaicinājumi, ko izraisa ASV sankcijas un ģeopolitiskā spriedze, apgrūtina diskusiju par gāzes ražošanu un transportēšanu.

Politiskie un finansiālie samezglojumi

Uzklausīšanas laikā noskaidrojās, ka nozīmīga loma ir arī bijušajam Rokai rīkotājdirektoram Kristianam Kamminam. Rokai saņēma pasūtījumus 36 miljonu eiro vērtībā no MV Climate Foundation, kam bija jānodrošina gāzesvadu izbūve. Tas rada jautājumus par finanšu resursiem un Rokai un valsts politikas attiecībām. Cammin norādīja, ka viņš un viņa biznesa partneris paši finansēja divu miljonu eiro nomu, kas ir pretrunā ar citiem liecinieku teiktajiem. Šādas neatbilstības rada bažas par finanšu plūsmu caurskatāmību un iespējamiem interešu konfliktiem.

Šo procesu analīzi pastiprina dilemma, ar kuru saskaras federālā valdība enerģētikas un ārpolitikas jomā. Cauruļvada būvniecība ir ģeopolitisks elements, jo diskusija par klimata mērķiem kļūst arvien straujāka. Arvien vairāk balsu aicina atteikties no fosilā kurināmā par labu ilgtspējīgākām alternatīvām. Šajā kontekstā Vācijas un Krievijas attiecības ir vēl vairāk pasliktinājušās, īpaši kopš incidentiem ap Alekseju Navaļniju un Ukrainas krīzi.

Enerģētikas pārejas izaicinājumi

Nord Stream 2 plānošanu ietekmēja dažādi faktori: ASV sankcijas apturēja būvniecību 2019. gada decembrī, un politisko varu ES ierobežoja lēmumi regulēt trešo valstu cauruļvadus. Tas veicina to, ka Vācijai ir jāpārvietojas starp savām enerģētikas politikas interesēm un Briseles spiedienu. Cauruļvads, kam vajadzētu nodrošināt transportēšanas jaudu 110 miljardu kubikmetru gadā, tiek uzskatīts par fosilās infrastruktūras projektu, kas ir pretrunā ar klimata mērķiem.

Spiediens meklēt ekoloģiski ilgtspējīgus risinājumus nepārtraukti pieaug. Reģionam starp Baltijas jūru, Adrijas jūru un Melno jūru ir potenciāls zaļā ūdeņraža un citu atjaunojamo enerģijas avotu ražošanai, kam varētu būt izšķiroša nozīme nākotnes energoapgādē. Pašreizējie notikumi saistībā ar Nord Stream 2 atklāj ne tikai ekonomiskus, bet arī nozīmīgus politiskos un sociālos izaicinājumus, kas jāpārvar nākotnē.