Backhaus atzīst: Nord Stream 2 deva MV gandrīz nekādas priekšrocības!

Backhaus atzīst: Nord Stream 2 deva MV gandrīz nekādas priekšrocības!

Rostock, Deutschland - Mecklenburg-Rietumu Pomerānijas vides ministrs līdz Backhaus (SPD) ir skaidri komentējis MV klimata fondu. Viņš atzina, ka pretrunīgi vērtētais Baltijas jūras cauruļvads Nord Stream 2 diez vai ir devis nekādas priekšrocības federālajai valstij. Tas ir īpaši svarīgi, jo Backhaus spēlēja galvenā loma projekta plānošanā. Ministrs sacīja, ka cauruļvads, kas tika apspriests no 2015. līdz 2019. gadam daudzās sanāksmēs, tostarp trīs ar rīkotājdirektoru Mathiasu Warnig, ir jāaplūko reģiona enerģētikas politikas situācijas kontekstā. Neskatoties uz iepriekšējiem lauriem, pašreizējā situācija joprojām ir kritiska, jo karš Ukrainā, kas pastāv kādu laiku, ir spēcīga ietekme uz ģeopolitiskiem apsvērumiem.

Backhaus bija runājis 2022. gada janvārī, īsi pirms Putina iebrukuma, par sarunām ar Krieviju ES. Viņš aizstāvēja šos paziņojumus kā mēģinājumu noteikt diplomātiskos signālus. Tas uzsver nepieciešamību veicināt enerģijas neatkarību, izmantojot atjaunojamās enerģijas, piemēram, vēju, sauli un biomasu. Ņemot vērā ziemeļu straumes cauruļvadu nākotni, Backhaus uzskata tilta tehnoloģiju kā novecojušu, savukārt pastāvīgi pieaugošie izaicinājumi no ASV sankcijām un ģeopolitiskā spriedze apgrūtina diskusiju par gāzes ražošanu un transportēšanu.

Politiskās un finanšu sapulces

Uzklausīšanas laikā kļuva skaidrs, ka svarīga loma ir arī bijušajam Rokai uzņēmuma Christian Cammin rīkotājdirektoram. Rokai saņēma rīkojumus 36 miljonu eiro vērtībā no MV klimata fonda, kas bija nodrošināt gāzes cauruļvadu būvniecību. Tas rada jautājumus par finanšu līdzekļiem un attiecībām starp Rokai un valsts politiku. Kammins paziņoja, ka viņš un viņa biznesa partneris pats ir finansējis divu miljonu eiro nomu, kas ir pretrunā ar citām liecībām. Šādas neatbilstības liek apsvērt finanšu upju caurspīdīgumu un iespējamos interešu konfliktus.

Šo procesu analīzi pastiprina dilemma, kurā federālā valdība attiecas uz enerģiju un ārpolitiku. Cauruļvada uzbūve ir ģeopolitisks elements, savukārt diskusija par klimata mērķiem ir saistīta ar vēlmi. Arvien vairāk balsu prasa atkāpties no fosilā kurināmā par labu ilgtspējīgām alternatīvām. Šajā kontekstā ir pasliktinājušās attiecības starp Vāciju un Krieviju, jo īpaši tāpēc, ka starpgadījumi ap Alekseju Nawalniju un krīzi Ukrainā.

Enerģijas pārejas izaicinājumi

Nord Stream 2 plānošanu ietekmēja dažādi faktori: ASV sankcijas 2019. gada decembrī izraisīja būvniecības saldētavu, un Resollops regulēt trešās valsts cauruļvadus ir ierobežots ES politiskais spēks. Tas palīdz Vācijai ir jāvirzās starp savām enerģētikas politikas interesēm un Briseles spiedienu. Cauruļvads, kam vajadzētu dot iespēju transportēt 110 miljardu kubikmetru gadā, tiek uzskatīts par fosilās infrastruktūras projektu, kas konfliktē klimata mērķus.

Spiediens atrast ekoloģiski ilgtspējīgus risinājumus vienmērīgi pieaug. Reģionam starp Baltijas jūru, Adrijas un Melno jūru ir potenciāls ražot zaļo ūdeņradi un citas atjaunojamās enerģijas, kurām varētu būt izšķiroša loma nākotnes enerģijas piegādē. Tāpēc pašreizējie notikumi ap Ziemeļplašumu 2 atklāj ne tikai ekonomiskas, bet arī nozīmīgas politiskas un sociālas problēmas, kas nākotnē jāapgūst.