Digitālais pakts 2.0: izglītības ministri pieprasa ātru progresu!
Mēklenburgā-Priekšpomerānijā tiekas federālo zemju izglītības ministri, lai veicinātu Digitālo paktu 2.0 un veicinātu digitālo izglītību.

Digitālais pakts 2.0: izglītības ministri pieprasa ātru progresu!
2025. gada 26. jūnijā federālo zemju izglītības ministri tiksies Klīcā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, lai noteiktu izšķirošo kursu Vācijas skolu digitālajai nākotnei. Sarunas par Digitālais pakts 2.0 tagad jāpabeidz ātri. Ministri cenšas panākt, lai pamatlīgums pēc iespējas ātrāk būtu gatavs parakstīšanai, lai Digitālais pakts 2.0 varētu stāties spēkā.
Iniciatīvas galvenais mērķis ir būtiski uzlabota digitālā infrastruktūra skolās, ko atbalsta plašas skolotāju apmācības iespējas. Federālās valdības un štatu valdības ir vienojušās par kopējo finanšu ieguldījumu piecu miljardu eiro apmērā, un katra ir pieejama 2,5 miljardu eiro apmērā.
Liels solis digitālajā izglītībā
Jaunais digitālais pakts, kura pamatā ir iepriekšējais digitālais pakts skolām, ir paredzēts sešu gadu periodā līdz 2030. gadam. Ņemot vērā izaicinājumus digitālajā izglītībā, tostarp skolēnu digitālo prasmju samazināšanos, pakts ir nozīmīgs solis uz priekšu. Federālais izglītības un pētniecības ministrs Sems Özdemirs uzsver, ka investīcijas ir ļoti svarīgas bērnu dzīves iespējām un Vācijas ekonomiskajai nākotnei. Šajā kontekstā tiek veicinātas arī inovatīvas mācīšanas un mācīšanās metodes. Skaļi BMBF ir trīs digitālā pakta galvenie sižeti:
- Ausbau der digitalen Infrastruktur, einschließlich leistungsfähiger WLAN-Netze und moderner Endgeräte.
- Digitalisierung der Schul- und Unterrichtsentwicklung.
- Initiative „Digitales Lehren und Lernen“ zur Verbesserung der Lehrkräftebildung.
Šie projekti atspoguļojas arī skolu vadības neatliekamajās vēlmēs, kas aicina piesaistīt vairāk speciālistu digitālajai izglītībai. Apmēram 80 procenti skolu vadības uzskata, ka specializēti skolotāji ir nepieciešami, lai risinātu digitālās problēmas. Galu galā digitālo prasmju uzlabošana nav tikai tehnoloģiju, bet arī pedagoģijas jautājums.
Mobilo telefonu aizliegums un mediju izglītība
Mobilo tālruņu lietošanas tēma skolās joprojām ir aizraujoša diskusiju joma. Nav vienota aizlieguma, jo lēmumu par mobilo tālruņu lietošanu pieņem atsevišķas valstis. Ministre Simone Oldenburga (pa kreisi) ir iestājusies pret valsts mēroga regulējumu. Tā vietā katrs reģions izstrādās savus ieteikumus mobilo tālruņu lietošanai. Lai veicinātu mediju izglītību, izglītības ministre Karīna Priena plāno sasaukt ekspertu komisiju. Tas ir paredzēts, lai radītu zinātnisku pamatu darbam ar digitālajiem medijiem un risinātu arvien pieaugošās problēmas, kas saistītas ar plašsaziņas līdzekļu izmantošanu jauniešu vidū.
Digitālā izglītība Vācijā progresē, taču ceļš ir akmeņains. Neskatoties uz paziņotajiem miljardiem, digitalizācijas finansēšana joprojām ir galvenā problēma. Pašreizējā pētījums Tika konstatēts, ka Vācijā skolēnu digitālajām prasmēm ir tendence samazināties, īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu grupu vidū. Šie atklājumi noteikti jāņem vērā turpmākajos pasākumos.
Visbeidzot, tas parāda, ka Digitālais pakts 2.0 ir svarīgs solis digitālās izglītības problēmu risināšanā. Ministri un eksperti saskaras ar uzdevumu pieņemt pareizos lēmumus, lai panāktu ilgtspējīgus uzlabojumus izglītības ainavā.