Mencu un siļķu zvejas aizliegums: eksperti aicina veikt krasus pasākumus!

Mencu un siļķu zvejas aizliegums: eksperti aicina veikt krasus pasākumus!

Pašlaik Baltijas jūrā ir satraucošs zivju krājumu stāvoklis, jo īpaši mencas un siļķes. Slavens zivsaimniecības zinātnieks no Ķīles Rainers Frūzs no Ģeomara Helmholca okeāna pētniecības centrs, aicina nekavējoties pārtraukt šo sugu zveju. Froese iesaka pārtraukt zvejas aktivitātes vismaz uz gadu, ideālā gadījumā divus līdz trīs gadus. Tas ir steidzami nepieciešams, jo zivis bieži tiek nozvejotas, pirms tās spēj vairoties. Tas nozīmē, ka apdraudēta ir ne tikai to tālāka pastāvēšana, bet arī visa Baltijas jūras ekosistēma, ko smagi skārusi pārmērīga mēslošana, skābekļa trūkums un grunts traļu izmantošana.

Zvejnieku ekonomiskā situācija ir kritiska. Tomēr Frūzs nesaskata vainīgos makšķerniekus, taču uzsver, ka pēdējos gados bieži vien nozvejotas mazāk, nekā atļauts. Makšķerēšanas pieturu laikā cietušajiem zvejniekiem ir jāsaņem kompensācija, lai tos atbalstītu. Tomēr zvejniekiem joprojām ir atļauts nozvejot stabilus krājumus, piemēram, jūras zeltplekstes un citas butes. Savukārt Kristofs Cimmermans no Tīnenas institūta brīdina neatcelt esošos izņēmumus attiecībā uz siļķēm Baltijas jūras rietumos, kas būtu uzskatāma par “katastrofu” zvejniekiem.

Krājumu aizsardzība un nozvejas kvotas

Tie arī ES Komisija ir jaunumi saistībā ar nozvejas kvotām Baltijas jūrā: Ir izteikti priekšlikumi 2026. gadam, kas ņem vērā pārzvejoto krājumu statusu. Zivsaimniecības komisārs Kosts Kadis pauda bažas, ka Baltijas jūras ekosistēmas ir nopietni ietekmētas un daudziem zivju krājumiem draud sabrukums. Konkrēti, mencu kvotas Baltijas jūras rietumos ir jāsamazina līdz pat 84%, savukārt siļķu kvotas varētu samazināt par 50%.

Priekšlikumi ir balstīti uz Starptautiskās Jūras izpētes padomes (ICES) zinātniskajiem novērtējumiem un atbilst daudzgadu apsaimniekošanas plānam attiecībā uz ietekmētajām sugām. Neskatoties uz stingriem norādījumiem, situācija joprojām ir saspringta. Mazākiem piekrastes zvejniekiem joprojām ir atļauts ķert siļķes, taču spiediens uz zvejniekiem pieaug, jo krājumi turpina samazināties. Aizliegumu mērķtiecīgai mencu zvejai Baltijas jūras rietumos nevar noraidīt kritiskās populācijas problēmas dēļ, un tas paliek spēkā.

Zivsaimniecības pārvaldība un godīgi risinājumi

Publikācija žurnālā Science arī brīdina par sūdzībām zivsaimniecības pārvaldībā. Pētījumi liecina, ka zvejas kvotas regulāri tiek noteiktas politiski virs zinātniskiem ieteikumiem. Baltijas jūras rietumos 70% komerciāli izmantoto zivju krājumu ir pārzvejoti vai tiem draud sabrukšana. Frūza un viņa kolēģi iestājas par neatkarīgas institūcijas izveidi, kas nodarbojas ar ekosistēmu nozvejas limitiem un tādējādi sekmē kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu.

Problēmas ir dziļi iesakņojušās, un daudzi zvejnieki jau padodas. Tomēr spēcīga kopiena atbalsta projektus, kas iepazīstina skolēnus ar makšķerēšanu, lai veicinātu meistarību un ilgtspējību. Izaicinājumi ir lieli, taču sadarbība reģionālā līmenī, piemēram, trešajā konferencē “Mūsu Baltijas jūra” Stokholmā, varētu parādīt izeju no krīzes.