Gabriels kritizē savu attieksmi pret Krieviju: Viena no lielākajām kļūdām!
Pirms izmeklēšanas komitejas Šverinā Zigmārs Gabriels distancējās no Vācijas Krievijas politikas kļūdām un cauruļvada projekta Nord Stream 2.

Gabriels kritizē savu attieksmi pret Krieviju: Viena no lielākajām kļūdām!
Politiskie ūdeņi Vācijā pašlaik nav mierīgi, it īpaši, ja runa ir par pretrunīgi vērtēto cauruļvada projektu Nord Stream 2. 2025. gada 7. novembrī Mēklenburgas-Priekšpomerānijas štata parlamenta izmeklēšanas komitejas priekšā stājās bijušais federālais ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels. Šeit viņam bija jārisina viņa iepriekšējo attiecību ar Krieviju kritiska analīze. Gabriels uzsvēra, ka nepareizs Vladimira Putina nodomu izvērtējums ir viena no lielākajām kļūdām Vācijas ārpolitikā, kurā viņš pats bija iesaistīts. Punkts, kas varētu izraisīt lielus viļņus, jo komiteja rūpīgi pēta iespējamo Krievijas ietekmi uz valsts fonda izveidi, kas 2021. gadā atbalstīja cauruļvada projektu, neskatoties uz ASV sankciju draudiem.
Bijušais ministrs deputātiem skaidroja, ka starp federālo valdību un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas štata valdību nav bijusi cieša un regulāra sadarbība. Tāpēc Berlīnes politiskā vadība aktīvi neietekmēja cauruļvada projekta gaitu, kas, pēc Gabriela domām, galvenokārt kalpoja gāzes piegādes nodrošināšanai un tika uzskatīts par privātā sektora projektu. Daudzi to uzskata par pretrunīgu, jo īpaši tāpēc, ka cauruļvada būvniecība turpinājās pat pēc tam, kad Krievija 2014. gadā anektēja Krimu. Gabriels aizstāvējās, uzsverot, ka projekta apturēšana nedrīkstēja apdraudēt sarunas Krimas konfliktā.
Nord Stream 2 status quo
Diskusiju par Nord Stream 2 veicina arī pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Lai gan cauruļvads jau bija pilnībā izbūvēts, tas nekad netika nodots ekspluatācijā Krievijas agresijas pret Ukrainu dēļ. Tā arī vairs nav bijusi lietojama kopš bumbu uzbrukumiem caurulēm. Laiks ziņo, ka kā liecinieks tiek nopratināts arī toreizējais Federālās kancelejas vadītājs Pīters Altmaiers. Gabriela priekštecis Gerhards Šrēders jau ir liecinājis, un 21. novembrī komitejā uzstāsies arī pašreizējais kanclers Olafs Šolcs. Tāpēc joprojām ir gaidāmi daži aizraujoši paziņojumi.
Diez vai šī jautājuma politiskā sprādzienbīstamība varētu būt augstāka. Izmeklēšanas komiteja ir izvirzījusi sev mērķi pabeigt darbu līdz nākamgad gaidāmajām štata vēlēšanām Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Mērķis ir panākt savlaicīgu skaidrojumu, kas noteikti būs sabiedrības uzmanības lokā. Vai tiešām bija Krievijas ietekme vai tā bija tikai Vācijas neuzmanība? Šie jautājumi draud, un atbildēm var būt tālejošas sekas Vācijas ārpolitikā. Ziemeļu kurjers ir uzsākusi debates par Gabriela atbildību un viņa lomu tajā.