Valsts plāno modernizēt klīniku bez birokrātijas - 800 miljoni eiro Rostokai un Greifsvaldei!

Valsts plāno modernizēt klīniku bez birokrātijas - 800 miljoni eiro Rostokai un Greifsvaldei!

Nozīmīgā solī Mēklenburgas-Priekšpomerānijas universitātes slimnīcu modernizācijā valsts plāno samazināt birokrātiskos šķēršļus slimnīcu būvniecībā. No 2026. gada klīnikas Rostokā un Greifsvaldē pašas pārņems kontroli pār saviem būvniecības projektiem. Zinātnes ministre Betina Mārtina (SPD) un finanšu ministrs Heiko Geue (SPD) uzsver šīs reformas nepieciešamību, lai padarītu valsts veselības infrastruktūru drošu nākotnei. Saskaņā ar NDR datiem līdz nākamās desmitgades vidum modernizācijai ieplūdīs no 600 līdz 800 miljoniem eiro.

Lēmumu par valsts būvvaldes atsaukšanu ministrs Geue raksturo kā “svarīgu strukturālu lēmumu”. Mērķis ir, lai klīnikas varētu ātrāk un efektīvāk reaģēt uz savu pacientu vajadzībām. Rostokā tiek plānota jauna nodaļa un moderns operāciju centrs, savukārt Greifsvaldē tiek būvēts centrs īpaši vēža slimniekiem.

Vēsturiskās saknes un mūsdienu attīstība

Greifsvaldes universitātes slimnīcām, kas dibinātas 19. gadsimta beigās, ir sena vēsture. Pilsētas centrā atrodas dažādas specializētās klīnikas, savukārt citas klīnikas atrodas Fetenas priekšpilsētā un jaunajā universitātes pilsētiņā. Kopš VDR laikiem ēkas ir pastāvīgi attīstījušās: 1980. gadā tika uzcelts diagnostikas centrs, kam no 1989. līdz 1990. gadam sekoja nodaļa.

Vācijas modernākās slimnīcas celtniecība sākās 1999. gadā, un kopš tā laika vairākas būvniecības fāzes ir veidojušas objekta izskatu. Strukturālajā infrastruktūrā kopumā jau investēti vairāk nekā 400 miljoni eiro. Jaunas iekārtas, piemēram, diagnostikas centrs vai specializēti ārstniecības centri bērniem un pieaugušajiem, piedāvā plašu medicīnisko pakalpojumu klāstu.

Nākotnes būvniecības projekti

Šobrīd darba kārtībā ir vairāki projekti. Jo īpaši William B. Kannel Kopienas medicīnas centrs tiks pabeigts līdz 2026. gada beigām. Darbs pie tā notiek kopš 2022. gada novembra, kas liecina par medicīniskās aprūpes uzlabošanas centienu intensitāti. Šīs investīcijas galvenokārt ir atbilde uz pieaugošajām veselības aprūpes vajadzībām reģionā.

Būtisks punkts jaunajā organizācijā ir tas, ka universitāšu medicīnas centriem ir jāiesniedz apstiprināšanai valsts parlamenta finanšu komitejā lieli būvniecības projekti vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā. Turklāt valsts turpina nodrošināt kredītus un segt atmaksu un procentus, lai mazinātu finanšu slogu klīnikām.

Taču jāņem vērā, ka klīnikām ir jāuzņemas atbildība par medicīnas studentu apmaksu, īpaši praktiskā gada laikā. Kā norāda arodbiedrībā, bažas rada arī tas, ka ne visas klīnikas ievēro koplīguma prasības ārstu elektroniskai darba laika uzskaitei.

Kopumā ir skaidrs, ka valsts nākotnē vēlētos spert pārliecinošākus soļus, veidojot klīnikas, lai būtu laba roka uz vajadzībām balstītu, mūsdienīgu medicīnisko aprūpi.