Baltijas jūras ūdens līmenis 25. oktobrī: brīdinājums par plūdiem piekrastē!

Baltijas jūras ūdens līmenis 25. oktobrī: brīdinājums par plūdiem piekrastē!

Šodien, 2025. gada 25. oktobrī, Baltijas jūras piekraste Mēklenburgā-Priekšpomerānijā joprojām ir plūdu pārvaldības karstais punkts ūdens līmeņa celšanās dēļ. Dažādās mērīšanas stacijas Vismārā, Varnemindē, Altāgenā, Bārtā, Štrālzundā, Zasnicā un Greifsvaldē ir svarīgākie kontaktpunkti pašreizējiem ūdens līmeņa datiem. Skaļi Baltijas jūras laikraksts Jaunākie mērījumi liecināja, ka ūdens līmenis Varnemindē ir 617 cm – tā ir vidējā vērtība pēdējos plūdos desmit gadu periodā.

Statistikas cienītājiem: Augstākais plūdu līmenis 770 cm, kas reģistrēts Varnemindē, datēts ar 1872. gada 13. novembri, savukārt zemākais zemais ūdens līmenis 332 cm tika izmērīts 1967. gada 18. oktobrī. Ūdens līmenis virs 1,00 m tiek uzskatīts par vētras uzplūdu, ar spēcīgu vētru uzplūdi no 1,50 m vai vairāk piekrastes.

Plūdu brīdinājumi un to izplatīšana

Brīdināšanas sistēmas ir stingri izveidotas: brīdinājumus par plūdiem izdod dažādas institūcijas, piemēram, plūdu kontroles centri, policija un ugunsdzēsības dienesti. Šie brīdinājumi tiek izplatīti, izmantojot radio, televīziju, sociālos medijus un pat digitālos stendus. Tas ir īpaši svarīgi, jo pēdējais spēcīgais vētras uzplūds oktobrī radīja aptuveni 56 miljonus eiro lielus zaudējumus. Zasnicas pilsēta ziņoja, ka svarīgas infrastruktūras atjaunošanai ir nepieciešami aptuveni 42 miljoni eiro. Arī smilšu zaudējumi pludmalēs un kāpās tika lēsti aptuveni sešu miljonu eiro apmērā.

Uz hidroloģisko situāciju Baltijas jūrā regulāri norāda arī Federālais Hidrauliskās inženierijas institūts (BSH). Jūsu ikmēneša pārskati sniedz detalizētu informāciju par ūdens līmeni un ūdens temperatūru, vienlaikus nodrošinot etalonus ar ilgtermiņa statistiku. Jaunākie pārskati nav pieejami un ir pieejami kā PDF faili, taču tajos ir daudz grafisku attēlu, kas ļauj lasītājiem labāk izprast situāciju, piemēram, Federālais hidrotehnikas institūts sazinās.

Globālā plūdu problēma

Ja mēs skatāmies ārpus mūsu robežām, mēs redzam, ka plūdi ir viena no visbiežāk sastopamajām dabas katastrofām visā pasaulē. Saskaņā ar 2000. gada datiem tie ir izraisījuši gandrīz 37 procentus no visām dabas katastrofām Statistika. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta definīciju šī ir īslaicīga zemes applūšana, ko parasti nesedz ūdens. To veicina arī klimata pārmaiņas, jo siltāka atmosfēra uzkrāj vairāk ūdens, kas savukārt izraisa biežākus stiprus lietus notikumus.

Vācijā aptuveni 7,6 procenti no visām adresēm ir pakļautas statistiskajam plūdu riskam. Kādas ir sekas? Aptuveni 400 000 cilvēku dzīvo apgabalos, kurus tuvākajā nākotnē varētu skart plūdi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta reģioniem gar Reinu un tās pietekām, kas ir īpaši apdraudēti.

Plūdu problēma norāda uz mūsu infrastruktūras neaizsargātību pret ekstremāliem laikapstākļiem. Sistemātiska plūdu aizsardzības paplašināšana un dabisko saglabāšanās zonu apsvēršana ir ļoti svarīga, lai samazinātu turpmākos postījumus un efektīvi reaģētu uz mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.